Pārejas periodā līdz 2025.gada 31.decembrim būvniecībā nodarbinātajam, kura profesija atbilst 9.profesiju pamatgrupai, var maksāt mazāk, taču ne mazāk kā 930 eiro mēnesī un 5,57 eiro stundā, vai 830 eiro mēnesī un 4,97 eiro stundā, ja viņa darba stāžs pie konkrētā darba devēja pēdējo 12 mēnešu laikā ir mazāks nekā seši mēneši.
Pemērojot samazināto minimālo algu, piemaksa par virsstundām ir jāveic 100% apmērā.
LBNA norāda, ka šis ir neliels progress nozares sociālo partneru starpā. Tajā pat laikā apstāklis, ka komiteja nav regulāri cēlusi minimālo algu visām nodarbināto kategorijām nozarē, ir devalvējis tās reālo ietekmi nozarē, jo gan nozares vidējā alga, gan valsts minimālā alga pēdējos piecos gados ir augusi straujāk, pauž LBNA pārstāvji.
Arodbiedrība norāda, ka minimālajai algai ir tieša ietekme arī uz ēnu ekonomikas apmēru nozarē, jo katrs eiro, kas ir jāsamaksā kā minimālā alga, netiek ielikts aploksnē. Ņemot vērā nelielo progresu ceļot minimālo algu, LBNA ieskatā būtu jāstiprina Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, papildus ģenerālvienošanās minimālajai algai nosakot arī nodokļu rēķinu, solidāro atbildību visā apakšuzņēmēju ķēdē, ziņošanu par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām uz būvobjektu, ziņošanu par ikmēneša vidējo algu profesiju pamatgrupās.