Zemkopības ministrijai būs jādomā, kā efektīvi izmantot elektroauto uzlādes staciju tīklu

Lēmums pieņemts, lai iespējami uzlabotu izveidotā elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla noslodzi un mazinātu resora iestāžu iesaisti tīkla apkalpošanā.

Ministrijai līdz 2025.gada 15.jūlijam arī uzdots pārvērtēt VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) iesaisti elektroautomobiļu uzlādes stacijas tīkla ekspluatācijas nodrošināšanā, lai ievērotu ZMNĪ stratēģisko mērķi, kā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas.

Tāpat ZM uzdots līdz 2025.gada 15.janvārim resorā nodrošināt saprotamus un ērtus norēķinus un uzskaiti par elektroautomobiļu uzlādei izlietoto elektroenerģiju, lai nodrošinātu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izmantošanu.

Komisijas sēdē VK padomes locekle Inga Vilka iepazīstināja ministrus ar ziņojumu par veikto revīziju, lai noteiktu, vai ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu izveidojusi pamatoti. Preses dienesta publiskotā informācija liecina, ka VK revīzijā atklājusi, ka ZM elektroautomobiļu uzlādei nopirkusi dārgas iekārtas, bet iepirkumā noteikusi nepamatotas un nesamērīgas prasības pretendentiem. No 42 auto uzlādes punktiem 27 punktos uzlādes līdz šim nav veiktas.

Tāpat VK secinājusi, ka ZM, veicot 3,1 miljonu eiro ieguldījumu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies jēgpilni un atbilstoši attīstības plāniem. Vilka uzsvēra, ka izvēloties citu risinājumu, ministrija varēja ietaupīt vismaz 2,7 miljonus eiro.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurators Arvīds Kauliņš komisijas sēdē norādīja, ka VK saskatījusi iespējamus noziedzīgus nodarījumus, tāpēc revīzijas ziņojums nosūtīts Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojam (KNAB) jautājumu lemšanai par kriminālprocesa sākšanu.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš (JV) izteica satraukumu, ka ar šo līdzekļu izsaimniekošanu viss vēl nav beidzies, jo ar pilnu jaudu no 52 lieljaudas iekārtām darbojas tikai astoņas. Ēkām, pie kurām iekārtas atrodas, infrastruktūra nav piemērota, tāpēc nepieciešams pārbūvēt pieslēgumu un vajadzīgi papildu resursi, lai iekārtas varētu izmantot un tās darbotos ar pilnu jaudu.

Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama (P) pauda, ka šis iepirkums atbilst shēmai, kura bieži novērojama tiem, kas nodarbojas ar publisko iepirkumu organizēšanu un pārkāpumiem. Iepirkums rakstīts konkrētam pretendentam un sadārdzināts ar īpašām prasībām, kur citi pretendenti nevar piedalīties. Iepirkumā tiek sajauktas divas lietas - projektēšana ar būvniecību, kurai vajadzētu būt lētākai, bet laika gaitā par 30% rodas sadārdzinājums. Tāpat, kad viens no piegādātājiem nevar projektā piedalīties, tiek atrasts cits dārgāks piegādātājs, kurš ir saistīts ar piegādātāju, kurš projektā piedalīties nespēja.

Viņa uzsvēra, ka šim iepirkumam ir attiecīgo shēmu indikācijas, paužot savu pārsteigumu, ka ZM kaut ko tādu pieļāvusi, jo ir bijušas vairākas apmācības par publiskajiem iepirkumiem, kā tos vajadzētu organizēt, lai šāda situācija nerastos. Ābrama arī pauda neizpratni, kā neviens no iepirkuma komisijas dalībniekiem nekonstatēja, ka iepirkums ir tuvu pārkāpuma robežai.

Tāpat deputāte akcentēja - ja tikai viens pretendents varēja pieteikties iepirkumam, tāds iepirkums nedrīkstēja notikt un vairāk pretendentu piesaistīšanai bija nepieciešams izzināt situāciju tirgū, piebilstot, ka iepirkumam ir jēga tikai tad, ja pastāv godīga konkurence un ir iespējams izvēlēties lētāko piedāvājumu.

ZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Šnore skaidroja, ka 2022.gads bija Krievijas agresijas gads Ukrainā un tendence bija pāriet maksimāli lielā telpā no iekšdedzes dzinēju darbinātiem transportlīdzekļiem uz tīrajiem transportlīdzekļiem, kas bija pamata motivācija šim projektam.

Viņš piekrita, ka visi lēmumi notika sasteigti, bet mērķi un uzstādījumi tajā brīdī, kad elektrouzlādes iespējas bija limitētas, bija jārisina ātrāk nekā elektroautomobiļu iegāde, piebilstot, ka elektroautomobiļu dīkstāve ir daudz dārgāka nekā elektrouzlādes iekārtu dīkstāve.

Šnore norādīja, ka uzstādījumi projekta izstrādes brīdī bija - pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no jebkuru naftas produktu izmantošanas, un šie apsvērumi nav mainījušies arī šobrīd, jo tīkla izveide ir obligāta zaļā kursa prasība.

Tāpat ZM valsts sekretāra vietnieks minēja, ka tā brīža izvēles veiktas, apzinot atvēlētajā laika posmā iespējamos pretendentus, piebilstot, ka pieredze elektroautomobiļu uzlādes tīklu izvietošanas jomā Baltijā nebija ierobežota un izvietoto staciju skaits bija pietiekami liels, lai būtu pietiekams daudzums pretendentu ar nepieciešamo darbības pieredzi.

Viņš uzsvēra, ka šodien skatoties, iespējams, pretendentu prasības varēja nedaudz samazināt, bet ar tām nebija plānots ierobežot konkurenci. Ministrijas izvēle projekta izstrādes laikā bija nodrošināt, lai iepirkums realizētos un pretendents būtu pietiekami kvalificēts, ZM neuzņemoties lieku risku par rezultātiem. Šnore akcentēja, ka stacijas ir izbūvētas un darbojas, kā arī to jaudas tiks palielinātas, kad būs lielāks pieprasījums.

Savukārt Ābrama norādīja, ka iepirkuma nolikuma prasības, tostarp, cik līgumiem jābūt noslēgtiem un kādiem finanšu rādītājiem pretendentam jābūt, bija ierobežojošais faktors, jo tikai viens pretendents iepirkumam spēja pieteikties.

Viņa arī atzīmēja, ka 2022.gadā iepirkuma priekšmets, proti, elektroautomobiļu uzlādes iekārtu tīkla izvietošana, nebija nekas unikāls, jo Latvijā jau bija tādi projekti, tāpēc ZM vajadzēja izpētīt tirgus situāciju, lai iegūtu daudz lētāku piedāvājumu.

Tāpat Liepiņš uzsvēra, ka jautājumus rada tas, kāpēc potenciālajiem pakalpojuma sniedzējiem prasība bija, ka tie izvietojuši un uzturējuši vismaz 50 lieljaudas elektroautomobiļu uzlādes punktus, nevis mazāk, ja tajā brīdī Latvijā bija tikai viens tāds komersants, kurš atbilda attiecīgajām prasībām. Uz šo jautājumu Šnore atbildi nesniedza.

Deputāts un bijušais Ventspils domnieks Ģirts Valdis Kristovskis (JV) uzsvēra, ka šis gadījums ir apkaunojums Latvijas ierēdniecībai un valstij, ja šādi rīkojas ar publisku naudu, nespējot sniegt adekvātas atbildes, piebilstot, ka stāstīt par Ukrainas karu un tā saistību ar zaļo kursu ir neprofesionalitātes vai nekaunības demonstrējums. Viņš norādīja, ka nepieciešams prasīt ierēdniecības atbildību.

Savukārt Šnore skaidroja, ka šis ir ilgtermiņa projekts un lielākas jaudas iekārtas izvietotas, lai nerastos situācija, kur zemas uzlādes jaudas iekārtas pēc pieciem gadiem vairs nebūtu derīgas. Šīs stacijas ir desmit līdz 15 gadu jautājums un pēc pieciem līdz desmit gadiem iekārtas sniegs pozitīvu ietekmi.

Tāpat viņš norādīja, ka patlaban nevar runāt par efektivitāti, ja projekts ir noslēdzies tikai pirms pāris mēnešiem, piebilstot, ka piekrīt VK ieteikumiem, bet par pārējo norāda, ka vēl var diskutēt.

ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš atzīmēja, ka mēneša laikā ministrija nosūtījusi visām valsts pārvaldes iestādēm un ministrijām piedāvājumu izmantot šo elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu. Pakalpojumu administrēs ZMNĪ, un ZM cer tuvākajā laikā panākt, lai jebkura valsts pārvaldes iestāde var izmantot ministrijas elektroautomobiļu uzlādes stacijas.

Krūmiņš atzina, ka pilna jauda iekārtām atsevišķās vietās vēl nav pieslēgta, jo nav bijusi pietiekama interese par iekārtu izmantošanu, piebilstot, ka tiklīdz būs interese, jauda tiks palielināta. Atsevišķās vietās iespējams būs nepieciešamas papildu izmaksas izbūvei, bet Krūmiņš cer, ka izmaksas nebūs lielas. Patlaban interesi izmantot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu izrādījušas vairāk nekā 11 valsts iestādes.

Tāpat ZM valsts sekretārs minēja, ka par elektrouzlādes staciju izmantošanu līgumu patlaban jāslēdz ar ZM. Savukārt par patērēto elektroenerģiju katrai iestādei paredzēts apkopot rēķinu un to atsūtīt mēneša beigās. Viņš arī skaidroja, ka patlaban elektrotīkla apkalpošana izmaksās līdz 10% no tīklu apgrozījuma.

Jau ziņots, ka izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, kā arī tajā izvietotās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, secināts VK revīzijā.

VK norāda, ka iepriekš neplānotais un par 2022.gadā no valsts budžeta piešķirtā 3,1 miljona eiro izveidotais ZM elektroautomobiļu uzlādes tīkls neatbilst ministrijas esošajām un perspektīvajām vajadzībām un tehniskajām iespējām, proti, tas ir par lielu.

VK izprot ZM vēlmi iet Zaļā kursa virzienā, bet revīzijā konstatētais liecina, ka šajā gadījumā Zaļais kurss drīzāk ir izmantots kā aizsegs nepamatotai un izšķērdīgai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai.

ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ar 52 uzlādes iekārtām 42 uzlādes punktos, izveidots, izvēloties vajadzībām neatbilstošu tehnisko risinājumu.

Revīzijā secināts, ka iepirkuma komisijas izvēlētais elektroautomobiļu risinājums - uzstādīt tikai lieljaudas jeb vairāk nekā 22 kilovatu (kW) elektroautomobiļu uzlādes iekārtas - neatbilst valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajam un arī jomas ekspertu praksei.

LETA arī ziņoja, ka 2022.gadā elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu būvēšanu 2,291 miljona eiro vērtībā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ZM uzticēja energobūvniecības uzņēmumam SIA "Reck".

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Reck" apgrozījums 2023.gadā bija 23,702 miljoni eiro, bet peļņa - 236 918 eiro.

Kompānija "Reck" reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7100 eiro. Uzņēmums pieder SIA "Tropos L" (40%), kuras vienīgā īpašniece ir Elizabete Kola, AS "A.C.B." (35%) un SIA "GK2v In" (25%), kuras vienīgais īpašnieks ir Viesturs Kaģis.