Iesūti ziņu!

Deviņdesmito gadu augstās modes bībele "Vogue". Vēsture un skandāli!

Raksta foto
Foto: publicitātes

Kā zināms, mode ir cikliska, tāpēc nav brīnums, ka 1990. gadu stils atkal ir redzams ielās, taču jaunākā paaudze atklāj ne tikai šīs neaizmirstamās desmitgades apģērbu, bet arī mūziku, seriālus un kino, savukārt vecākā paaudze ar dokumentālo raidījumu palīdzību labprāt kavējas atmiņās par jaunības laikiem.

Šīs desmitgades sākumu iezīmēja Padomju Savienības sabrukums un Aukstā kara noriets. Vienlaikus strauji attīstījās tehnoloģijas, personālie datori un daudzu cilvēku ikdienā ienāca rīks, bez kura šodien savu dzīvi pat nespējam iedomāties, – internets. Aizvien plašākam cilvēku lokam kļuva pieejami arī mobilie sakari. Līdz ar globalizāciju un mobilitāti mainījās populārā kultūra un mode.

Viens no galvenajiem modes tendenču noteicējiem “pirmsinterneta laikmetā” bija žurnāls “Vogue”. Ikviena supermodele un slavenība sapņoja nokļūt uz tā vāka. Ikviens dizainers cēlās un krita, lai viņa radītie tērpi būtu redzami “augstās modes Bībeles” lappusēs. Žurnāls publicēja arī intervijas ar politiķiem un citām ietekmīgām personībām.

Slavenais žurnāls un tā tapšanas process kļuva par iedvesmu arī dokumentālajai filmai “Septembra numurs” (“The September Issue”), kura pirmizrādi piedzīvoja 2009. gadā. Tajā tika fiksēts gada svarīgākā – septembra – numura tapšanas process. Savukārt jaunajā dokumentālajā raidījumu sērijā “In Vogue: The 90s” tiks pētīta žurnāla ietekme uz 1990. gadu modes tendencēm, supermodeļu karjerām un tā laika sabiedrību.

Raidījuma tapšanā piedalījās gan Anna Vintūra, kura pati kopš 1985. gada vada amerikāņu “Vogue”, gan tādas supermodeles kā Klaudija Šīfere, Naomi Kempbela, dizaineri Toms Fords, Maikls Korss, Donna Karana, Žans Pols Gotjē, kā arī neskaitāmas slavenības – Sāra Džesika Pārkere, Gvineta Paltrova un pat bijusī ASV pirmā lēdija un ASV prezidenta amata kandidāte Hilarija Klintone!

Gaidot raidījuma “In Vogue: The 90s” pirmizrādi, straumēšanas platforma “Disney+” piedāvā atcerēties 1990. gadu spilgtākos modes notikumus un personības, kā arī tuvāk iepazīties ar modes guru Annu Vintūru un žurnālu “Vogue”!

Raksta foto
Foto: publicitātes

No iknedēļas laikraksta par “augstās modes Bībeli”

Žurnāls “Vogue”, kura nosaukums tulkojumā no franču valodas nozīmē “mode”, jau vairākus gadu desmitus ir ietekmīgākais un atzītākais modes industrijas izdevums. Taču tā pirmsākumi bija visai pieticīgi. Proti, 1892. gadā amerikāņu uzņēmējs no Ņujorkas vārdā Artūrs Boldvins Tērners sāka izdot iknedēļas laikrakstu “Vogue”. Viņš vēlējās radīt izdevumu, kurā tiktu aprakstīta “dzīves svinīgā puse”.

“Vogue” pirmā redaktore bija Džozefīne Redinga, kura šajā amatā strādāja no 1892. līdz 1900. gadam. Redinga ir iegājusi vēsturē ar to, ka tieši viņa izdomāja žurnāla nu jau ikonisko nosaukumu.

Kopš pirmsākumiem “Vogue” mērķauditorija bija Ņujorkas “sabiedrības krējums”, galvenokārt vīriešu kārtas pārstāvji. Tāpēc izdevumā varēja lasīt par viņu paradumiem, brīvā laika aktivitātēm, vietām, ko viņi bieži apmeklēja, un apģērbu, ko viņi valkāja.

Pirmos 17 tā pastāvēšanas gadus žurnāls tika izdots reizi nedēļā un maksāja desmit centus, kas mūsdienu naudas izteiksmē varētu būt ap trīs ASV dolāriem jeb aptuveni 2,70 eiro. 25 gadus – no 1948. līdz 1973. gadam – žurnāls pie lasītājiem nonāca 20 reizes gadā, savukārt, sākot ar 1973. gadu – ik mēnesi jeb 12 reizes gadā.

Amerikāņu “Vogue” ir tapuši arī daudzi atvasinājumi, un tie tiek izdoti 29 pasaules valstīs. Pirmais no tiem bija britu “Vogue”, kas lasītājus priecē jau kopš 1916. gada, bet viens no jaunākajiem, Skandināvijas tirgum paredzētais, tika laists klajā salīdzinoši nesen – 2021. gada augustā.

Raksta foto
Foto: publicitātes

“Vogue” aizkulises kā iedvesma Holivudas filmai

“Vogue” neredzamā daļa satīriski tika aprakstīta Lorēnas Vaisbergeres romānā “Sātans Pradas brunčos” (“The Devil Wears Prada”), pēc kuras motīviem 2006. gadā tika uzņemta arī tāda paša nosaukuma filma ar Annu Hetaveju un Merilu Strīpu galvenajās lomās. Par iedvesmu grāmatai un vēlāk arī filmai kalpoja Lorēnas darbs leģendārā žurnāla redakcijā, kur viņa īsu brīdi bija ilggadējās galvenās redaktores Annas Vintūras personīgā asistente.

Vintūra nekad publiski nav izteikusies nedz par grāmatu, nedz filmu, taču viņas bijušie kolēģi stāstīja, ka, izdzirdot par to, ka viņas bijusī asistente sarakstījusi romānu un par to saņēmusi ceturtdaļmiljonu dolāru, esot teikusi: “Es nevaru atcerēties to meiteni.”

Vintūra, kuru gan grāmatā, gan filmā ir viegli atpazīt Mirandas Prīstlijas tēlā, iespējams, nebija sajūsmā par šādu sevis attēlojumu, tomēr viņa kopā ar meitu apmeklēja filmas pirmizrādi… “Prada” zīmola tērpā! Un pat noskatījās to līdz galam.

Starp citu, nesen tika izziņots, ka šai pirms teju divdesmit gadiem pirmizrādi piedzīvojušajai filmai taps turpinājums, turklāt Merila Strīpa un Anna Hetaveja atkal būs redzamas savās ikoniskajās – Mirandas Prīstlijas un Andreas Saksas – lomās.

“Vogue” vāks – 90. gadu supermodeles vizītkarte

“Vogue” lappusēs iemūžināta modes vēsture vairāk nekā gadsimta griezumā. Sākumā ilustrācijas tika zīmētas ar roku, taču līdz ar fotogrāfijas mākslas attīstību žurnālā sāka parādīties īstas modeles. Turklāt tieši pagājušā gadsimta 90. gados vairākas no viņām kļuva ne tikai par tērpu demonstrētājām, bet arī par pasaules mēroga slavenībām.

Supermodeles filmējās Džordža Maikla un citu slavenu mūziķu videoklipos, kurus rādīja “MTV”, viņu vārdus zināja visi. Lielākajai daļai cilvēku visā pasaulē šīs meitenes vislabāk bija pazīstamas kā “Lielais sešinieks”. Tās bija Linda Evangelista, Klaudija Šīfere, Keita Mosa, Naomi Kempbela, Kristija Tērlingtone un Sindija Krauforde.

Supermodeļu ēra iegāja vēsturē ar citātu, kas tiek piedēvēts gan Evangelistai, gan Kempbelai. Kāda no viņām reiz esot teikusi, ka “nekāpj ārā no gultas par mazāk nekā 10 000 dolāru dienā”.

Raksta foto
Foto: publicitātes

Modes “Oskari” jeb ikgadējā tērpu parāde Ņujorkā

“Vogue” ietekmi uz modi un šovbiznesu var izmērīt arī ar to, ka katru gadu uz žurnāla rīkoto balli “Metropolitan” muzejā Ņujorkā pulcējas neskaitāmas slavenības un dizaineri. Konkurenci šim pasākumam pieaicināto slavenību ziņā var sastādīt tikai “Oskara” balvu pasniegšanas sarkanā paklāja ceremonija.

“Met Gala” balle tiek rīkota kopš 1948. gada, un tās galvenais mērķis ir labdarība. Šovbiznesa lielākās un spožākās zvaigznes uz šo pasākumu saņem ielūgumus, bet biezo maku īpašnieki var arī iegādāties biļetes. Šajā pasākumā par ieejas biļeti jāmaksā nu jau 75 tūkstoši ASV dolāru (aptuveni 68 tūkstoši eiro).

Tomēr, pat ja ir vēlme šķirties no šādas prāvas naudas summas, tas negarantē iekļūšanu “Met Gala”. Proti, Anna Vintūra personīgi kontrolē viesu sarakstu, un kārotās biļetes tiek pārdotas tikai īpaši ietekmīgiem ļaudīm “ar stingrām vērtībām”.

Modes namu pārstāvji saviem slavenajiem viesiem iegādājas vietas pie galdiņiem, kuru cena ir, sākot no 270 tūkstošiem ASV dolāru (245 tūkstošiem eiro). Nosacījums ir tāds, ka slavenībām obligāti jāierodas šā zīmola tērpos.

Starp citu, “Met Gala” ballē risinās arī filmas “Oušenas 8” (“Ocean's 8”) notikumi, kad Keitas Blanšetas, Riannas, Sandras Bulokas un citu slavenu aktrišu atveidotās varones vēlas nozagt kaklarotu, kas uz balli ir aizdota Annas Hetavejas atveidotajai varonei. Vienā no filmas epizodēm var redzēt arī pašu Annu Vintūru.

“Vogue” jaunā ēra aizsākās ar Kardašjanu uz vāka

Jāatzīst, ka līdz ar 1990. gadiem aizgāja arī supermodeļu laikmets. Protams, žurnālu vākus pa retam joprojām rotā modeļu sejas, bet kurš gan zina viņu vārdus? Arī uz “Vogue” vākiem pēdējās desmitgadēs visbiežāk var redzēt slavenības no citām jomām – sportistus, politiķus un pat realitātes šovu zvaigznes.

Par pēdējām runājot, Anna Vintūra, kuras gaume un autoritāte līdz tam brīdim netika apšaubīta, 2014. gada aprīlī par “Vogue” vāka modeli izvēlējās skandalozo Kimu Kardašjanu.

Realitātes šova zvaigzne, par kuras karjeras sākumu tiek uzskatīts nopludināts seksa video, “augstās modes Bībeles” vākam pozēja kopā ar savu tolaik topošo vīru – ne mazāk skandalozo reperi Kanji Vestu.

“Ir liels gods būt vienā kompānijā ar tik daudziem pārsteidzošiem cilvēkiem, kuri ir bijuši uz “Vogue” vāka, un esmu lepna, ka Anna Vintūra izvēlējās mūs,” jūsmoja Kardašjana, neslēpjot, ka nokļūšana uz prestižā izdevuma vāka bija viņas mūža sapņa piepildījums.

Skandāls ap šo vāku bija tik liels, ka Vintūrai nācās izplatīt paziņojumu, kurā, cita starpā, viņa pavēstīja, ka ideja uzaicināt tieši šo pāri pozēt “Vogue” vākam nāca no žurnāla veidotāju puses.

“Iespējams, esat lasījuši baumas par to, ka Kanje lūdzās, lai es uz “Vogue” vāka uzlieku viņa līgavu. Viņš neko tamlīdzīgu nedarīja. Tenkas labāk pārdodas, taču fakts ir tāds, ka tā nav patiesība,” pauda žurnāla galvenā redaktore.

Desmit gadus vēlāk jau dzīvojam pasaulē, kurā Kardašjana un viņas māsas Kendala un Kailija Dženeres pabijušas uz vairākiem dažādu valstu “Vogue” izdevumu vākiem, un tas jau sen nešķiet dīvaini un nepieņemami. Par to šīs ģimenes pārstāvēm jāpateicas tieši Vintūrai, kura padarīja viņas par īstām slavenībām.

Tomēr nesen Vintūra atkal izpelnījās interneta auditorijas sašutumu par to, ka jaunajā raidījumā “In Vogue: The 90s” būs redzama Kima Kardašajana, lai gan viņas slavas stunda sita tikai 2007. gadā un diez vai viņa var būt 1990. gadu notikumu un modes eksperte. Taču fakts paliek fakts: realitātes šovu zvaigzne kopā ar 1990. gadu spilgtākajiem darboņiem sniegs savu viedokli par šīs desmitgades spilgtākajiem notikumiem.

Visas raidījuma “In Vogue: The 90s” sērijas skatāmas “Disney+” straumēšanas platformā.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu