Kreditēšanā Latvijā jūtamas nelielas pozitīvas vēsmas

Viņš norāda, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāktais procentu likmju samazināšanas cikls un ekonomikas dalībnieku noskaņojuma rādītāju stabilizēšanās Latvijā vasaras mēnešos iezīmējuši nelielu aktivizēšanos līdz šim stagnējošajā uzņēmumu kreditēšanas sektorā un mājsaimniecību kredītportfeļa kāpuma paātrināšanos.

Savukārt noguldījumu kāpuma tempi turpina apsteigt ekonomikas kopējo dinamiku, to reālajām procentu likmēm saglabājoties pozitīvām un veicinot mājsaimniecību uzkrājumu kāpumu bankās.

Neraugoties uz zemā ārējā pieprasījuma bremzēto eksportu un tādējādi gauso tautsaimniecības dinamiku, ekonomikas dalībnieku noskaņojums, lai arī saglabājas vājš, tomēr stabilizējas. Bankas atvieglojušas mājsaimniecību kreditēšanas standartus, tādējādi aug pieprasījums pēc atsevišķiem aizdevumu veidiem. Šiem apstākļiem pievienojot jau divus ECB veiktos procentu likmju samazināšanas soļus, kas veicinājuši gan EURIBOR, gan mājsaimniecībām izsniegto kredītu procentu likmju kritumu, gan arī īstermiņa aizņemšanās izmaksu sarukumu uzņēmumu sektorā, redzams, ka virziens uz kreditēšanas atkopšanos ir likumsakarīgs, pauž Purviņš.

Viņš informē, ka iekšzemes kredītportfelis periodā no jūnija līdz augustam ir pieaudzis par 253 miljoniem eiro jeb 1,8%, palielinoties gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanai.

Purviņš norāda, ka kredītu gada pieauguma temps svārstās ap 3% līmeni, apsteidzot tautsaimniecības kopējos pārmaiņu tempus. Vēl straujāks bijis mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada kāpums, kas augustā sasniedza 5%, tostarp mājokļa kredītiem bija kāpums par 4%, bet patēriņa kredītiem - par 17%. Pozitīvi, ka kredītportfeļa kāpumu ietekmējis būtisks no jauna izsniegto kredītu palielinājums: mājsaimniecībām tas jūnijā-augustā bija par 20% un nefinanšu sabiedrībām - par 5% lielāks nekā atbilstošajā periodā pirms gada.

Līdz ar lēno kreditēšanas atkopšanos iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) 2024.gada otrajā ceturksnī mazliet uzlabojusies, sasniedzot 27,7%, tomēr joprojām saglabājās viena no zemākajām Eiropas Savienībā.

Tāpat Purviņš atzīmē, ka uzkrājumu jomā situāciju turpina ietekmēt pasaules ģeopolitiskā situācija un neskaidrība par iekšzemes ekonomikas perspektīvām. Līdz ar to patērētāji saglabā piesardzību un, neraugoties uz pirktspējas pieaugumu, turpina atjaunot augstās inflācijas periodā sarukušos kontu atlikumus.

Mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma temps jūlijā pirmo reizi kopš 2022.gada pārsniedza 5% līmeni. Tas noticis, mājsaimniecību termiņnoguldījumu ienesīguma līmenim pēdējā pusgada laikā samazinoties no 3,5% līdz 3%. Vienlaikus turpinājuši augt arī iedzīvotāju ieguldījumi valdības krājobligācijās, kuru ienesīgums pašlaik ir pat nedaudz augstāks kā noguldījumiem bankās, proti, populārākajām 12 mēnešu obligācijām tas ir 3,3%. Tādējādi pašreiz ieguldīt var ar reāli pozitīvu ienesīgumu, kas, iespējams, mazina vēlmi naudu tērēt lielākiem pirkumiem.

Purviņš arī min, ka ECB septembrī veiktais likmju samazinājums finanšu tirgos nostiprina pārliecību, ka kredītu likmju samazināšanās turpināsies, tādēļ ir pamats gaidīt, ka vismaz aizņemšanās izmaksu aspektā kredīti pamazām kļūs pieejamāki gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām un kredītportfeļa kāpums turpināsies.

Savukārt noguldījumu jomā gaidāmais tālākais likmju samazinājums, pēc Latvijas Bankas ekonomista prognozētā, gan varētu reālās procentu likmes pietuvināt nullei un mazināt vēlmi uzkrāt, tomēr, darba algu līmenim turpinot augt, gaidāma ne tikai patēriņa, bet arī banku kontu atlikumu kāpumu. Vienīgi noguldītāju izvēle varētu mainīties par labu uzkrājumiem norēķinu kontos, ne termiņnoguldījumiem.