Šobrīd iedzīvotāju pieticīgo vēlmi atlikt naudu nebaltām dienām vēl vairāk var samazināt ienākuma nodokļu likmes palielināšanās, kas attieksies arī uz kapitāla pieaugumu. Tā ietekmēs ne tikai biržas spekulantus, bet arī parastas mājsaimniecības, kurām pēc ikdienas tēriņu veikšanas vēl ir palicis kaut kas pāri, lai noguldītu bankā. “Financenet” meklē iespējamās manevrēšanas iespējas - kā krāt, bet vienlaikus nemaksāt pārāk augstus nodokļus vai no tiem izvairīties vispār.

Latvijā ik pa laikam uzplaiksnī mīts, ka iedzīvotājiem nemaz nav, ko uzkrāt, un nodokļu celšana kapitāla pieaugumam ietekmēs vien saujiņu bagāto. Patiesībā, ja paraugāmies uz iedzīvotājiem izkrāptajām naudas summām un vairāk nekā 10 miljardu eiro vērtajiem un ar pieaugošu tendenci (šā gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu periodu pērn šī summa pieaugusi vairāk nekā par 420 miljoniem eiro, Latvijas Bankas dati) esošajiem iedzīvotāju noguldījumiem vai kontu atlikumiem vietējās komercbankās, tad varētu rasties pilnīgi pretējs priekšstats.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas informāciju, ar nākamo gadu pašreizējās 20% iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes vietā kapitāla peļņai no kapitāla pieauguma tiks piemērota 25,5% likme.

Iedzīvotājiem vajadzētu krāt gan tad, kad inflācija ir augsta, gan arī tad, kad valstī nav uzkrājumiem sevišķi labvēlīga nodokļu sistēma. Par laimi, atšķirībā no mūsu austrumu kaimiņiem nedzīvojam totalitārā valstī, iedzīvotājiem ir pieejamas alternatīvas, un tādas ir arī uzkrājumu jomā.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X