Kašers par pirmo pašnāvības mēģinājumu: es stāvēju uz palodzes piektajā stāvā

Tolaik viņam bija 13–14 gadu – laiks, kad tīnis mēģina izprast pasauli sev apkārt. 

"Plus manā gadījumā simpātijas pret savu dzimumu, nesapratne, kas tas ir, kāpēc man ir šādas sajūtas. Visi šie jautājumi galvā rada milzīgu haosu, un dažreiz ir ļoti grūti, īpaši jaunietim, kuram ir trīspadsmit četrpadsmit gadi.

Šķiet, ka tā nasta ir ārkārtīgi smaga. Par to īsti nevar runāt ar vienaudžiem, jo baidies, ka viņi atstāstīs citiem, pie skolotājas kaunies doties, pie vecākiem… man tajā laikā vēl nebija izveidojušās tādas attiecības ar vecākiem, jo es pats nesapratu savu seksualitāti, man it kā bija kauns par to runāt.

Šķita, ka visi šie jautājumi jāatrisina man pašam,” sarunu šovā “Zilonis studijā” stāsta Kašers. "Ir kaut kādi mirkļi, kad šķiet – es vairs negribu [dzīvot], es gribu vienkārši izstāties."

Kašers raidījumā arī atstāsta vienu no epizodēm: “Neieslīgstot detaļās, ir bijis tā, ka esmu uzkāpis uz palodzes – mēs dzīvojām piektajā stāvā – un skatos lejā un domāju, kā nokrist tā, lai neiekristu kokos, bet lēkt tā, lai dzīve uzreiz apstājas."

Tā bija pirmā reize, kad viņš grasījās izdarīt pašnāvību. Viņu izglāba mamma. “Es domāju, skatījos, kur un kā lēkt, viņa ienāca istabā un norāva mani nost no loga,” atminas Kašers.

Vairāk skaties raidījumā "Zilonis studijā".