/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
“Ja “Hizbollah” vēl nesaņēma vēstījumu, es apsolu, ka viņi to saņems,” svētdien, vairākas dienas pēc kaujinieku grupējuma peidžeru un rāciju eksplodēšanas Libānā brīdināja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Pēc šī brīdinājuma šonedēļ sekoja arī lielākie savstarpējie uzbrukumi “Hizbollah” un Izraēlas starpā kopš 2006. gada kara. Kāda mērķa vārdā Libāna piespiesta tik tuvu pilna mēroga kara bezdibenim, un ko abas puses ar to var reālistiski panākt?
Par spīti dažādiem piezemētākiem brīdinājumiem no saviem dienvidu kaimiņiem, Irānas atbalstīto šiītu kaujinieku grupējums “Hizbollah” jau kopš pērnā oktobra turpina apšaudīt Izraēlas ziemeļus. Netanjahu valdība izjutusi augošu iekšpolitisko spiedienu pārtraukt regulārās pierobežas apšaudes, kas nu jau gandrīz gada laikā likušas 60-80 tūkstošiem Izraēlas ziemeļu daļas iedzīvotāju pamest mājas. Tādēļ nebūtu pārsteigums, ja Izraēla, uzspridzinot “Hizbollah” peidžerus un rācijas, būtu vēlējusies parādīt, ka viņu spējas krietni pārspēj kaujinieku grupējuma, un ka neviens ienaidnieks nevar justies droši.
Līdzīgu vēstījumu Izraēla šogad nosūtīja arī Irānai, un toreiz tas šķietami atmaksājās.