"Konflikts varētu izplatīties arī uz Irānas un Izraēlas tiešām sadursmēm, kas atstātu būtiskas sekas uz reģionālo stabilitāti un ekonomiku. Tuvie Austrumi ir pasaules naftas un gāzes piegādes centrs. Ja konflikts eskalētos un ietekmētu stratēģiskās teritorijas, tas varētu nopietni traucēt gan globālās enerģijas piegādes ķēdes, gan izraisīt strauju naftas un gāzes cenu kāpumu," teica LĀI Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja.
Viņa akcentēja, ka potenciālā konflikta eskalācija iekļauj virkni citu draudu, tostarp papildus humanitārās katastrofas konfliktā iesaistītajās valstīs, migrantu plūsmas pieaugumu uz Eiropu, terorisma draudu pieaugumu, bet vēl būtiskāk - starptautisko institūciju un diplomātijas reputācijas un uzticamības zudumu. Pēc Brokas paustā, nespēja novērst eskalāciju vai risināt konfliktu vājinātu uzticību šīm institūcijām, veicinot lielāku globālo nestabilitāti.
Viņa klāstīja, ka aizvadītā gada pieredze rāda, ka diplomātiskie centieni lielos apmēros cieš neveiksmi, uz to norāda bojāgājušo skaits Gazā, tagad arī Libānā, kā arī fakts, ka Izraēlas gūstekņi, kas tiek turēti Gazā, vēl jo projām nav atbrīvoti. Pēc Brokas domām, tas nenozīmē, ka diplomātiskie procesi būtu jāpārtrauc, tieši pretēji - jāpastiprina, bet iekļaujot jau, piemēram, sankcijas un ekonomisko spiedienu pret agresora pusēm - kā valstīm, tā arī grupējumiem.
Tāpat arī militārā atbalsta ierobežojumi iesaistītajām pusēm ļautu atgriezt puses pie konstruktīva dialoga. Tomēr sankcijas var būt efektīvas, ja tām ir skaidri mērķi, piemēram, atbruņošana vai miera sarunu sākšana, rezumēja eksperte.