Palestīnas un Izraēlas konflikts nav nekas vienkāršs. Parasti visi pagrābsta kaut kādus ziņu virsrakstus un tad atkarībā no tā, kāda veida medijus patērē, nostājas kādā no pusēm. Un tad kareivīgākie un par savu viedokli paši pārliecinātākie šo viedokli mēdz aizstāvēt līdz tādam līmenim, ka padara par muļķiem ne vien paši sevi, bet arī visu nometni, kuru pārstāv. Nu labi, pārsvarā domāju vienu konkrētu nometni, bet tāpat.
Ko līdzīgu nesen izdevās paveikt arī Rīgas domes deputātei no partijas “Progresīvie” – Zanei Pūpolai. Viņa sociālajos tīklos publicēja ierakstu: “Izraēla un Krievija ir teroristu valstis, kas iebrūk citās valstīs. Tas ir ļoti vienkārši, ja cilvēks nav rasists.” Tātad – Tuvo Austrumu konfliktā Izraēlu viņa pielīdzina krievijai, no kā kaut kādā mērā izriet arī – Palestīnu Ukrainai.
It kā ar to vien vēl nebūtu pietiekami, kad “Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs izplatīja paziņojumu, ka viņu partija kategoriski norobežojas no šādas nostājas un uzskata šādus izteikumus un salīdzinājumus par nepieņemamiem, Pūpola viņam atbildēja: “Man no tevis kauns. Genocīda grūpija.” Pēc tam viņa ar skubu izstājās no partijas.
Šeit laikam vispirms pateikšu paldies Šuvajevam un “Progresīvajiem” par saprāta balsi partijas līmenī. Jo, redziet, – viena lieta ir atbalstīt palestīniešus un just līdzi nevainīgiem upuriem. Bet, lai salīdzinātu Izraēlu ar krieviju, gluži vienkārši nav jābūt visiem mājās.
Sāksim ar to – kas tad vispār ir genocīds? Tīri pēc definīcijas. “Tēzaurs” saka: “Noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.” Uzskatāmus piemērus nav tālu jāmeklē – Hitlers parādīja, kā genocīds izskatās dzīvē, vajājot un iznīcinot ebrejus pa visu Eiropu.