Katrā elektrovilcienā būs kopumā 12 velo turētāji. Pasažieri varēs izvēlēties, vai divus velosipēdus novietot vertikālā veidā, izmantojot speciālus āķus, un četrus velosipēdus blakus horizontālā veidā, nostiprinot tos ar īpašu savilcēju, vai arī, izmantojot uzstādītos āķus, novietot četrus velosipēdus vertikāli.
Iepriekš bija plānots, ka pirmos velo statīvus jaunajos elektrovilcienos ierīkos vasaras beigās. PV pārstāvji atzīmēja, ka līgumisko attiecību sakārtošana prasīja nedaudz ilgāku laiku, kā sākotnēji tika plānots, tostarp iepirkuma organizēšana. Vienlaikus šajā laikā tika sakārtoti jautājumi par projekta finansēšanu, panākot, ka projekts 85% apmērā tiek finansēts no Eiropas fondu līdzekļiem.
Foto: Jaunie "ViVi" elektrovilcieni un vecais dīzeļvilciens jaunās krāsās
Jau ziņots, ka jaunajos elektrovilcienos nav ierīkotas velosipēdu novietnes.
2023.gada decembra vidū PV sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus pērn decembrī un šā gada janvārī regulāri piemeklēja dažādas ķibeles.
Pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotie jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā.
Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.
Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.
PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.