Polija un Baltijas valstis lūgs ES finansējumu robežu nostiprināšanai ar Krieviju un Baltkrieviju

Četru valstu aizsardzības ministri par to vienojās pēc tikšanās Latvijas pilsētā Daugavpilī, tā, atsaucoties uz Igaunijas Aizsardzības ministrijas preses dienestu, ziņo Ukrainas mediji.

Baltijas valstu un Polijas aizsardzības ministri norādīja, ka “Krievijas karš pret Ukrainu ir pierādījis, ka fizisku šķēršļu radīšana atklātā apvidū bez dabiska aizsardzības seguma ir ārkārtīgi svarīga pat tehnoloģiski attīstītajā karadarbībā”.

Viņi norādīja, ka ārējie draudi uz Baltijas un Polijas robežas pastāvīgi pieaug un nocietinājumu izbūve gar robežu ar Krieviju un Baltkrieviju “joprojām ir prioritāte, lai palīdzētu pildīt mūsu apņemšanos aizsargāt katru NATO teritorijas centimetru”.

“Aizsardzības līnijas nepieciešamība izriet no drošības situācijas un atbalsta NATO jauno priekšējās aizsardzības koncepciju,” sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, piebilstot, ka “ir ārkārtīgi svarīgi koordinēt mūsu darbības ar Poliju”.

“Vienlaikus tas stiprina Eiropas Savienības drošību un tās robežu militāro aizsardzību, tāpēc mēs skaidri redzam, ka ES varētu arī finansiāli atbalstīt šo projektu,” viņš teica.

Paziņojumā nav precizēts, cik lielu finansiālo palīdzību no ES prasīs Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija, lai varētu būvēt nocietinājumus.

Trīs Baltijas valstis jau janvārī paziņoja par plānu izveidot “Baltijas aizsardzības līniju”, bet maijā Polija paziņoja par līdzīgu projektu “Austrumu vairogs”, lai nostiprinātu savas robežas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju.