Noskaties ⟩ Nevzļingeita Rīgā: oligarhu cīņās piedalās portāli “jauns.lv” un “kompromat.lv”; Avenam piedāvāts nopirkt skandalozo saraksti (1)

“Līdztekus tam, kā Ņevzļins faktiski cenšas nogalināt Volkovu un iznīcināt Navaļnija komandu, viņi ar Bļinovu veic kaut kādas atsevišķas diversijas pret citiem oligarhiem. Viņi mēģina panākt Spānijas pilsonības atņemšanu Gusinskim, publicēt kaut kādu kompromatu par Avenu un Fridmanu, atņemt viņiem kaut kādas daļas,” tā Starptautiskā korupcijas apkarošanas fonda (FBK) pārstāve Marija Pevčiha stāstīja FBK publicētajā pētījumā “Nolaupīt. Piekaut. Aizdedzināt. Kurš mēģina iznīcināt Navaļnija komandu?”. Sarakstes fragmentos, ko “de facto” ieguva no Navaļnija līdzgaitniekiem, ir redzams, kuri Latvijas mediju un sabiedriski politiskās skatuves spēlētāji tika iesaistīti šajās oligarhu cīņās.

Pagājušā gada augustā Bļinovs atsūta, visticamāk, Ņevzļinam saiti ar rakstu par “Rīgas Viļņu” galvenā redaktora izteikumiem un sola vakarā paskaidrot vairāk, jo tagad esot “ciemos pie īpašnieka – Pētera Šmidres”. “Visa Latvijas dzeltenā prese,” lielās Bļinovs. No sarakstes vēlāk noprotams, ka Bļinovs mēģina pārliecināt Ņevzļinu iesaistīties Pētera Šmidres nekustamo īpašumu biznesā Spānijā, kur viņam nodibināts holdings “Suitaprest”.

2023.gada augusta vidū Bļinovs paziņo Ņevzļinam, ka viņam drīzumā gaidāma attālināta tikšanās "ar Šmidres sievu, kurai pieder visa dzeltenā prese Latvijā" – ar to acīmredzami domāta izdevniecības "Rīgas Viļņi" valdes priekšsēdētāja Aija Šmidre. Abi vienojas, ka vēl esot par agru viņai atklāt, ka Ņevzļins ir galvenais interesents par Gusju un Avenu. Acīmredzami ir domāti kādreizējais Krievijas mediju magnāts Vladimirs Gusinskis, kurš, bēgot no Putina, valsti pameta pirms vairāk nekā 20 gadiem, un Latvijas pilsonību ieguvušais, bet vēlāk starptautiskajām sankcijām pakļautais miljardieris Pjotrs Avens, kurš pēdējā laikā mīt Latvijā.

2023.gada septembra sākumā Ņevzļins vaicā, vai viņiem esot, kas izvieto rakstu Spānijā vai Latvijā “tā, lai mēs nebūtu redzami, bet lai tas tiktu pamanīts” – “par Gusju, FIB un Deripasku”. Oļegs Deripaska ir kārtējais sankcijām pakļautais Krievijas oligarhs-miljardieris.

Nedēļu vēlāk Bļinovs vēsta, ka “Latvija arī grib pieslēgties G. darbības žurnālistiskās izmeklēšanas procesam, pirmdien ir gatavi iedot korespondentu kontaktam”. “Veselīga konkurence,” priecājas Bļinovs, bet Ņevzļins to atzinīgi novērtē ar īkšķīti.

Nedēļu vēlāk Bļinovs pārsūta Ņevzļinam savu “Signal” saraksti ar Edvīnu Rakicki – tā sauc izdevniecības “Rīgas Viļņi” struktūrā ietilpstošā portāla “jauns.lv” ziņu nodaļas vadītāju. Redzams, ka pirmais Rakickim uzraksta Bļinovs, kurš stādās priekšā kā Anatolijs, kas traucē saistībā ar rakstu, un abi sarunā sazvanīties. “Tas, kurš raksta, ir korespondents no Latvijas” Ņevzļinam paskaidro Bļinovs.

Vēlāk Bļinovs atkal pārsūta Ņevzļinam atskaites par saziņu ar Latvijas korespondentu. Var redzēt, ka abi sazvanās, bet vēlāk žurnālists sola, ka “centīsimies uzrakstīt arī par Deripasku” un ka pacentīsies atrast pareizo pieeju. Bļinovs atstāsta, ka piektdienā rakstu par Gusinski neesot publicējuši, jo tad esot maz lasītāju, lielākā auditorija esot pirmdienās.

Svētdienā Bļinovs acīmredzami prasa un arī saņem no Ņevzļina naudu par saviem tēriņiem. Starp tiem ir arī nākamajā dienā ieplānotais raksts Latvijā. “Raksts (nemaksājām), labas gribas žests no Šmidres sievas, korespondentam (raksts divās valodās) – pusotrs tūkstotis,” raksta savam priekšniekam Bļinovs.

“de facto” sazvanīts, Rakickis apstiprināja, ka sarakste esot autentiska. Viņš gan nezinot, kā sarunas biedrs Anatolijs bija dabūjis viņa telefona numuru, bet redakcijā pirms tam esot atnācis anonīms e-pasts, kas tad arī izmantots publikācijām.

Pirmdienas, 25.septembra, rītā Bļinovs atsūta Ņevzļinam saites uz rakstiem "jauns.lv" latviešu un krievu versijās ar komentāru: "Pamats ielikts." Rakstos, kas, kā pārliecinājās "de facto", joprojām pieejami portāla ārzemju ziņu sadaļā ar virsrakstu "Bankas karte, kura vieno virkni ietekmīgu Krievijas personu un oligarhu Oļegu Deripasku", uzskaitīta virkne Krievijā vēsturiski nozīmīgu personu un senu notikumu, starp pieminētajiem uzvārdiem ir arī Gusinskis.

Publikāciju dienā notiek Bļinova un Ņevzļina sarakste, kurā abi apspriež to saturu, pieļautās smieklīgās drukas kļūdas, kas tekstu padara nenopietnu, un novērtē tās kā juceklīgas. Seko arī Latvijas reportiera atvainošanās un solījumi tekstu labot. Pārāk kritiska Ņevzļina puse gan nav: “Tagad redzu, ka tas ir mūsu teksts, tikai slikta kļūda pirmajā teikumā.”

Arī vēlāk novembrī Bļinovs piedāvā pieslēgt “Šmidres grupu” kampaņai pret Avenu un “Borjomi”. Par to sīkāk – pēc brīža. Ņevzļins šaubās, jo “viņi tur it kā nav pārāk pamanāmi”. “Vienkārši viņu ir daudz, un viņus lasa Saeima,” iedrošina Bļinovs par Šmidru medijiem un mierina, ka jāmaksā nebūšot, jo “viņi grib draudzēties, tāpēc lai nopelna uzticību”.

Par sarakstē minēto “de facto” lūdza Šmidru pāra komentārus. Pēteris Šmidre sazvanīts apgalvoja, ka tādu Bļinovu neatceras, bet ar Ņevzļinu viņam nekādu darīšanu neesot bijis. “Nē, nu, kas ir Ņevzļins, es, protams, zinu, bet ne kaut kādā sakarā, teiksim, ar mani. Tāpat kā Hodorkovski un Žirinovski aptuveni, tā es zinu viņu,” apgalvo Šmidre.

Kad “de facto” Šmidrem īsumā pastāsta par to, kādā kontekstā sarakstē pieminēta “Šmidres grupa”, uzņēmējs sadusmojas: “Jūs izlasījāt kaut ko no kaut kādas dzeltenās preses un tagad mēģiniet kaut ko lipināt kopā. Nav tā? (..) Nē? Es domāju, ka jā. Vai jums d... nevajadzētu aiziet ar visu šito tēmu? Taisiet bez mums savas sūda informācijas! Uz redzēšanos!”

Savukārt Pētera Šmidres sieva, izdevniecības “Rīgas Viļņi” valdes priekšsēdētāja Aija Šmidre rakstiskās atbildēs “de facto” apgalvoja, ka Bļinovu nepazīst un nekad ar viņu neesot tikusies. “Šo divu man nezināmo personu savstarpējā sarakste satur nepatiesu informāciju,” par Bļinova apgalvojumiem Ņevzļinam saka Šmidre.

Izdevēja gan atzīst, ka caur saviesīgiem pasākumiem viņai esot pazīstams Latvijas uzņēmējs un bijušais policists Dmitrijs Čeļebijs, kurš, kā zināms “de facto”, ir Bļinova līdzgaitnieks. Viņš tika anonīmi pieminēts arī FBK filmā. Čeļebijs arī esot bijis tas, kurš Šmidrei piedāvājis anonīmu informācijas avotu, kas varot sniegt sabiedrību interesējošu informāciju.

“Šo anonīmo avotu nodevu redakcijai, lai sazinās un veic sākotnējo izpēti, kas ir normāla medija ikdienas darbība. Cik zinu, žurnālists sazinājās un sagatavoja rakstu par to informāciju, kas bija pārbaudāma. Savukārt, ja Bļinovs no Ņevzļina par šo ir paņēmis naudu – varu teikt tikai "apsveicu",” raksta izdevēja.

Savukārt jau pieminēto kampaņu par Avenu un minerālūdeni “Borjomi” Ņevzļins sarakstē ar Bļinovu ieskicē jau 2023.gada septembrī. “Mums plānos taču arī duelis par latviešu valodas zināšanām, lai Avenam atņemtu pilsonību,” raksta Ņevzļins.

Vēlāk Ņevzļins, visticamāk, pārsūta no kāda saņemtas ziņas par to, ka Lietuvas kompānijas “IDS Borjomi” akcionāri Mihails Fridmans un Avens pārkāpjot sankcijas, par minerālūdens kontrolpirkumiem, par virsrakstiem, ka “Borjomi” sponsorē karu, kā arī ideju: “Piedāvājam iemest šo medijos plus pievienot “Borjomi” tēmu valodas duelī ar Avenu.”

Novembra vidū Ņevzļins informē Bļinovu, ka “Latvijas puiši” lūguši pārsūtīt ziņu, kurā pirmo reizi parādās “Borjomi” kampaņas dalībnieku vārdi. Tajā minēts, ka Lietuvas un Latvijas prokuratūrās nogādāti iesniegumi par sankciju režīma pārkāpšanu no “IDS Borjomi Europe” puses. Lietuvā iesniegums nāca no žurnālista Leonīda Jākobsona, bet Latvijā – no krievu emigrantu atbalsta asociācijas AREM valdes priekšsēdētāja Dmitrija Savina.

Gan portāla “kompromat.lv” īpašnieka Jākobsona, gan Latvijas pilsonību nupat ieguvušā Savina sociālajos tīklos atrodami apliecinājumi, ka šādi iesniegumi patiešām bijuši. Kopā Savina “Facebook” atrodami četri video no pagājušā gada rudens ar uzrunām Avenam – gan ar izaicinājumu uz “latviešu valodas dueli”, gan ar jautājumiem par “Borjomi”.

Nu izskatās, ka šī Savina pilsoniskā iniciatīva tika koordinēta ar Ņevzļinu vai kādu viņa darbinieku, kurš informāciju miljardierim nodeva tālāk. Viens Bļinovam sūtīts Ņevzļina ziņojums izskatās pēc darba atskaites, kurā kāds pirmajā personā stāsta, ka četros videorullīšos – divos latviski, divos krieviski – izsauc Avenu uz publisko diskusiju latviešu valodā un ka video esot pievērsuši dažu Latvijas politiķu labvēlīgu uzmanību. Tas ļoti precīzi sakrīt ar saturu, kas redzams Savina soctīklos.

Vēl ticamāku versiju, ka Ņevzļins bija iepriekš informēts par Savina aktivitātēm, padara fakts, ka Savina un Jākobsona dibinātā biedrība “Bonum Publicum” pagājušajā gadā saņēma 22 tūkstošu eiro ziedojumu no Lietuvā reģistrētā “Cooperation for Democracy” fonda. Informācija tā mājaslapā liecina, ka 1,7 miljonus eiro pērn apgrozījušā fonda dibinātājs ir Ņevzļins.

Savins, kurš 2015.gadā Latvijā ieradās kā politiski vajāts bēglis, vēlāk iemācījās latviešu valodu un nupat naturalizējās, apgalvo, ka pret Avenu vēršas tikai tāpēc, ka uzskata viņu par piektās kolonnas pārstāvi, un kategoriski noraida komunikāciju ar Ņevzļinu. Par viņa fonda ziedojumu Savins neesot zinājis, jo “Bonum Publicum” biedrībā esot tikai darbinieks – valdē ir Jākobsons. Arī to, kurš ir anonīmais ziedotājs no Šveices, kas Savina vadītajai asociācijai AREM pērn atvēlējis 47 tūkstošus eiro, viņš nezinot.

No “de facto” piedāvājuma apskatīt saraksti, kurā ir pieminēts, Savins atsakās: “No vienas puses FSB, lobisti Avena – FBK, no otras puses, piemēram, Savins. Man viss skaidrs. Man viss skaidrs! Es redzēju, ka ir FSB provokācija, es redzēju, ka ir Avena lobisti, es redzēju, ka tā ir specoperācija FSB. Par Nevzļina kungu es nezinu arī, bet gaidām atbildes no prokuratūras un no tiesas. Kad būs atbildes, būs diskusijas priekšmets. Šobrīd vispār priekšmeta nav. Bet es redzu un man ļoti patīk, ka Avena kungam – sveiki, “privet”, Pjotr! – ka Avena kungam ļoti nepatīk mūsu darbs.”

Leonīds Jākobsons uz “de facto” jautājumiem – gan par Ņevzļina fonda ziedojumu, gan par “Bonum Publicum” darbību sakritību ar Ņevzļina vēl pirms tam izpaustiem plāniem – neatbildēja, norādot uz aizņemtību ģimenes apstākļu dēļ.

Gan Jākobsons, gan Savins uzreiz pēc FBK filmas par Ņevzļinu iznākšanas “Facebook” pasteidzās to nodēvēt par Krievijas specdienestu un/vai Avena pasūtītu provokāciju. Savukārt vēl pēc dažām dienām Savins izplatīja treileri dokumentālajai filmai par Avenu ar nosaukumu “Hibrīdpilsonis”, kurā būs redzami arī drona filmēti skati no Klauģu muižas – Avenam caur vairāku uzņēmumu ķēdi piederošā īpašuma Madonas novadā.

Ņevzļina dibinātais Lietuvas fonds uz “de facto” e-pastu ar jautājumiem par Ņevzļina iespējamo komunikāciju ar Jākobsonu un Savinu, kā arī par fonda ziedojumu abu biedrībai, neko neatbildēja.

Avens, kurš intervijas Latvijas medijiem joprojām nesniedz, vēl pirms filmas iznākšanas esot zinājis, ka pret viņu vēršas Ņevzļins, noskaidroja “de facto”. Tas Avena pārstāvim Igoram Basam kļuvis zināms no paša sarakstes dalībnieka Anatolija Bļinova, apliecina Bass: “Konkrētais cilvēks zvanīja un satikās ar mani Latvijā šī gada jūnijā, norādot, ka viņa rīcībā esot informācija ne tikai par Ņevzļina plāniem attiecībā pret Volkovu, bet arī ilgstoši veiktajām aktivitātēm, kas varētu būt vērstas pret Avenu. Piedāvājumu nopirkt šāda veida informāciju es kategoriski noraidīju un izbeidzu jebkādu kontaktu ar šo cilvēku.”

Tikmēr jautājums par Avena pilsonības izvērtēšanu joprojām nav līdz galam atrisināts – ar to joprojām nodarbojas valsts drošības iestādes, “de facto” apstiprināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

“de facto” atgādina, ka Ņevzļins iesniegumā Lietuvas policijai pats ir atzinis komunikāciju ar Bļinovu un viņa finansēšanu, jo viņš esot esot palīdzējis vairākiem Krievijas opozicionāriem pamest valsti. Tiesa gan, šajā pavasarī Bļinova komunikācija esot kļuvusi “dīvaina un provokatīva”, jo viņš sarakstē mēģinājis radīt iespaidu, ka Ņevzļins būtu ieinteresēts uzbrukumā Volkovam. Par to, ka provokatīva būtu arī komunikācija, piemēram, par pasu viltošanu un mediju ietekmēšanu Latvijā, Ņevzļins Lietuvas likumsargiem neko neminēja.