Noskaties ⟩ Vēža pacienta karte vēl neļauj izsekot pacienta ceļu

Pirms trīsarpus gadiem, kad Latvijas veselības aprūpes sistēma bija noslogota ar daudziem, smagi slimiem kovida slimniekiem, paralēli notika cīņa ar tikpat slimo e-veselību. Tolaik veselības ministrs solīja, ka e-veselība tiks radīta pilnīgi no jauna, un pēc jauniem principiem (uz savietojamu moduļu bāzes), nodēvējot to par digitālo kodolu. Tagad tā ietvaros no jauna izveidota Vēža pacienta karte, kas vismaz šobrīd vairāk lietojams kā statistikas rīks, kā arī laboratorijas modulis, kurā ir informācija par analīzēm. Taču pat ārsts digitālu kopainu par pacientu ieraudzīt nevar.

Kāda ir kopaina par saslimstību ar vēzi Latvijā pēdējos gados? Šādu datu nav. Pilna statistika ir par laiku līdz 2017. gadam (ieskaitot). Bet par pēdējiem sešiem gadiem tās nav vai dati ir provizoriski. Piemēram, mēs varam uzzināt, ka 2021. gadā Latvijā no jauna reģistrēti 9483 vēža pacienti – par tūkstoti vai pat diviem mazāk nekā iepriekšējos gados. Bet, kas noticis jau kovida vilnim atkāpjoties, oficiāli nav zināms. 26 ārstniecības iestādes jaunākos datus iesniedz līdz ar digitālās vēža pacienta kartes izveidi.

“No šā gada janvāra jau ir iesniegti vairāk nekā 10 800 dati par pacientiem - tie ir gan šajā gadā diagnosticētie, gan arī iepriekšējos gados, par kuriem vēl nebija iesniegta informācija. Tā kā šī jaunā platforma ir sākusi darboties,” saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Pētniecības un veselības statistikas departamenta direktore Jana Lepiksone.

Taču vēl bija kāda nianse – pārbaudīt saņemtās informācijas kvalitāti nebija iespējas, nestrādājot ar individuāliem pacientu datiem. Un tam vajadzīgās atļaujas tika saņemtas vien augusta pēdējās dienās. Līdz septembra vidum no visām iesniegtajām vēža pacientu kartēm SPKC speciālisti bija pārbaudījuši 994. No tām 803 ir apstiprinātas, bet 191 gadījumā ārstniecības iestādēm lūgts datus precizēt.

“Mēs tāpēc arī neesam publicējuši jaunākos datus, par kuriem mēs sakām, ka vēl ir provizoriskie. Tā kā mēs tagad varēsim pārbaudīt to kvalitāti, nokomunicēt ar iestādēm pašām, konkrētajiem datiem, kuriem mēs redzam, ka ir nepieciešams kvalitāti uzlabot, tad mēs arī varēsim publicēt šos jaunākos datus,” saka Jana Lepiksone.

Šobrīd digitālais čempions ir Bērnu slimnīca, kas savas sistēmas salāgojusi ar jauno reģistru un vajadzīgie dati tur nonāk automātiski. Pārējās iestādes tos ievada manuāli.

“Atkārtoti vēršu uzmanību visām iesaistītajām pusēm, patiešām, lūdzu, atbalstiet universitātes slimnīcu ieviest funkcionējošu informācijas sistēmu,” raidījumam saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Vēža pacienta karte ir daļa no jaunās e-veselības jeb digitālā kodola funkcijām. Izveidota pēc starptautiskiem standartiem. Taču, neraugoties uz nosaukumu - Vēža pacienta karte, tur tomēr nebūs pilnīgi visa informācija par pacientu. Atbildīgie uzsver – primāri šis ir statistikas rīks. Turklāt vismaz pagaidām slimnīcām ir ierobežotas iespējas izmantot šo informāciju.

“Šī ir, varētu teikt, vienvirziena informācijas plūsma no slimnīcas uz valsts reģistru, kur informācija tiek apkopota, ārstniecības personas šo informāciju atpakaļ no šī reģistra nesaņem un neskatās. Viņi lieto mūsu datubāzes slimnīcā, tātad tā informācija - viņa tiek ievadīta šobrīd no mūsu ārstniecības personāla, ārkārtīgi daudzos gadījumos diemžēl vēl joprojām manuāli, ar rokām, vienkārši tāpēc, lai mēs valstī varētu uzkrāt informāciju par mūsu onkoloģiskajiem pacientiem un izstrādāt politiku, lai mums būtu statistika, vispār saprastu, kas tad mums ar onkoloģiju Latvijā notiek,” tā par jauno digitālo sistēmu saka Normunds Staņēvičs.

Tas ir arī vēl viens no iemesliem, kāpēc līdztekus digitālajam kodolam un tajā esošajai Vēža pacienta kartei, par 4,5 miljoniem eiro klīniskās universitātes slimnīcas veido vēl savu onkoloģisko pacientu datu apmaiņas platformu, kas varētu būt gatava pēc diviem gadiem.

“Tāpēc, ka statistiskajā reģistrā - gala beigās sniedzot visu informāciju, kas ir nepieciešama slimnīcai, piemēram, par pacienta barošanu un visas ikdienas darbības, kas notiek slimnīcā un ļoti svarīgas pacientu ārstniecības procesam - nav visa tā informācija, kas aiziet pēc tam uz pacienta vēža karti,” saka Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aiga Balode.

Iepriekš, vēl vecajai e-veselībai iztērēti ap 15 miljoniem eiro. Jauno digitālo risinājumu izveidei iezīmēti vismaz 25 miljoni eiro.

“Iepriekšējā tajā periodā e-veselība bija kā: tur iepriekš izdomāja, kas ir jāražo, projektēja, uzražoja un... nelietoja,” saka Nacionālā veselības dienesta informācijas tehnoloģiju konsultants Edgars Goba.

Viens no piemēriem. Lai arī jau iepriekš bija iespēja ievadīt e-veselībā vakcinācijas datus, ar šā gada 1. janvāri e-veselībā visas vakcinācijas jāievada obligāti. Astoņos mēnešos ir jau vairāk nekā 362 tūkstoši ierakstu. Šie dati liecina, ka, piemēram, pēc traģiskās, nepotētā bērna nāves pēc saslimšanas ar difteriju, šogad septembrī vakcinējās vairāk nekā par trešdaļu lielāks pieaugušo skaits nekā vidēji iepriekšējos mēnešos (no 7- 8 tūkstošiem iepriekšējos mēnešos līdz 12 tūkstošiem septembrī). Sistēmas dažādu atgādinājumu sūtīšanai, piemēram, ka pienācis laiks kārtējai potei, gan vēl nav. Pagaidām nav izstrādāti arī algoritmi, lai ierobežotu valsts apmaksātu izmeklējumu dublēšanos.

Solījums ir jauno digitālo veselību attīstīt pakāpeniski un nekāpt uz vecajiem grābekļiem. “Es ļoti ceru, ka nekāpsim, bet to tā mazliet pāragri teikt. (..) Jo iepriekšējie, kas veidoja e-veselību, projektēja jau ar diezgan daudzām šī funkcionalitātēm. Šoreiz mēs ejam pa mazākiem solīšiem, ejam ar mazām, nosacīti funkcionalitātēm, vienu, divām un viņas ieviešanā skatāmies, kā ir,” saka Edgars Goba.

Pacientam gan, lietojot e-veselību, pārmaiņas vēl nav redzamas – šogad plānots testēt jaunā izskata portāla paraugu. Tomēr vēl nav zināms, kad to ieraudzīs pacienti – šoreiz ir vēlme startēt ar ērti lietojamu vietni.

Aiga Balode saka, ka nākamgad digitālajam kodolam paredzēts pievienot citas jaunas funkcijas: “Ar slimnīcu izrakstiem, nosūtījumiem un laboratoriskajiem izmeklējumiem progresam jau ir jābūt ar nākamā gada 1.janvāri un aprīli, jo tas bija šis digitālais maksājums slimnīcām, bet nosacījums arī attiecās uz ambulatorajām iestādēm, un arī šobrīd tiek gan apmācīti, gan informēti ģimenes ārsti, kā tas izskatīsies un kā viņi šai informācijai tiks klāt,” saka Aiga Balode.

Vienu no agrākiem mēģinājumiem labot veco e-veselību pavada arī pērn ierosināts kriminālprocess par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Apsūdzības ieskatos 2020. gada iepirkuma par e-veselības uzturēšanu un izmaiņām dokumentāciju Edgars Goba pirms vēl iepirkuma izsludināšanas bija nosūtījis programmēšanas uzņēmuma SOAAR līdzīpašniekam Renāram Kadžulim, par ko abiem celtas apsūdzības.

“Es konsultējos pie Kadžuļa par iepirkuma jautājumiem un KNABs to ir kvalificējis, ka es esmu nosūtījis ierobežotas pieejamības informāciju, kas tāda nav. (..) piemēram [konsultējos], kā būtu pareizāk nodefinēt lai nu būtu pēc iespējas plašāks pieteicēju loks,” saka Edgars Goba.

Līdzīgi notikušo skaidro arī R.Kadžulis: “Patiesībā 2020. gadā Nacionālais veselības dienests vērsās pie mana uzņēmuma pēc konsultācijām, lūdza mana programmēšanas uzņēmuma konsultācijas, kā risināt problemātiku e-veselībā, kā samazināt izmaksas, kā mazināt atkarību no konkrētas uzņēmumu grupas, kas veselību izmanto kā tādu slaucamo gotiņu naudas apgūšanai.”

Minētajā iepirkumā pieteicās pieci pretendenti. SOAAR ne šajā, ne citos NVD iepirkumos nav startējis. Prokuratūra no plašāka komentāra atteicās, bet norādīja, ka konsultēšanās nav notikusi tādā izpratnē, kā to pieļauj Iepirkumu likums. Lieta šobrīd ir iztiesāšanas stadijā.