:format(webp)/nginx/o/2024/09/29/16387305t1hfba9.jpg)
Polijā pagājušajā gadā arestēja cilvēku grupu, kuru apsūdzēja spiegošanā Krievijas labā un mēģinājumā sabotēt vilcienus, kas veda ieročus un palīdzību Ukrainai. Vācijā arestēti Vācijas un Krievijas pilsoņi aizdomās par sprādzienu un ļaunprātīgas dedzināšanas plānošanu rūpnieciskos un militāros objektos, tostarp ASV militārajās bāzēs.
Krievu specdienestā izveidota īpaša nodaļa, kuras aģenti “Telegram” kanālos vervē diversiju rīkotājus Eiropā. Piedāvājumā ir gan pieminekļu apķēpāšanas, īpašumu bojāšana un arī slepkavību organizēšana. Kā izpētījuši starptautiskie žurnālisti – arī Okupācijas muzeja dedzināšana Rīgā bijis Krievijas specdienestu organizēta operācija, vēsta raidījums “Nekā Personīga”.
Šogad maijā “Financial Times” ziņoja, ka Eiropas valstu izlūkošanas aģentūras brīdinājušas savas valdības par pastiprinātiem Kremļa sabotāžas draudiem. Kā vēsta laikraksts, Krievijas specdienesti gan tieši, gan ar starpnieku palīdzību aktīvi gatavo sprādzienus, dedzināšanu un infrastruktūras bojājumus Eiropas teritorijā, īpaši neuztraucoties par civiliedzīvotāju bojāeju un izpildītāju likteni. Uzbrukumu galvenais mērķis bijis palēnināt ieroču piegādi Ukrainai un radīt šaubas eiropiešiem, vai tiešām būtu jāatbalsta Ukraina.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vairākās Eiropas valstīs regulāri notiek dažādi sabotāžas akti. Deg ražotnes, tiek aizturēti diversanti, kas plāno sprādzienus uz dzelzceļiem. Apķēpā māju sienas, demolē īpašumus un automašīnas.
Kā izpētījis Interneta izdevums “Dossier Center”, šādu operāciju rīkošanai Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenajā pārvaldē jeb GRU izveidota speciāla nodaļa, kas ir atbildīga par sabotāžu ārvalstīs. Specoperācijām izpildītājus meklē ne pēc ideoloģiskās pārliecības. Kontaktiem tiek izmantoti arī noziedzīgie grupējumi. Kā izpildītāji netiek smādēti arī cilvēki bez konkrētas dzīvesvietas, narkomāni. Jebkurš, kas dažu simtu eiro dēļ ir gatavs riskēt.
Nesen pieredzējām kā ar Molotova kokteili aizdedzināja Okupācijas muzeju Rīgā. Aizturētās personas jau iepriekš nonākušas likumsargu redzeslokā saistībā ar narkotikām. Uzbrukums organizēts no Daugavgrīvas cietuma Daugavpilī. Viens no cietumniekiem atradis kontaktpersonu aiz cietuma sienām un uzdevis atrast izpildītājus uzbrukumam muzejam. Kā liecina “Dossier Center”veiktā izmeklēšana – no Krievijas puses noziegumu uzraudzīja kāds Vlodeks Liakh “Wlodek Lyakh”. Aiz šī pseidonīma slēpjas GRU virsnieks Vladimirs Ļipčenko. “Telegram” konts ar nosaukumu “Vlodek” bijis saistīts ar Lipčenko izmantoto telefona numuru. Ļipčenko strādā GRU pulkveža Denisa Smoļaņinova vadībā, kurš kūrē GRU rīkotās sabotāžas Rietumvalstīs.
/nginx/o/2024/09/29/16387333t1h1e58.png)
GRU personas sabotāžu rīkošanai izmanto “dropus” – personas, ko savervē “Telegram” kanālos. Apzīmējums “dropi” nozīmē, ka pieķeršanas gadījumā tos var bez problēmām atmest un meklēt nākamos. “Dropu” organizatorus dēvē par “dropavodiem”.
Cilvēku uzrunāšana notiek arī izmantojot popularitāti ieguvušus prokremliskus kanālus kā piemēram “Baltijas antifašisti”. Tiek iemests mudinājums pieteikties interesentus rīkot kādas aktivitātes, vācot informāciju, fotografējot stratēģiskos objektus. Ja cilvēki atsaucas - tad jau notiek individuāls darbs. Un pirmie uzdevumi ir nelieli. Lai pārbaudītu uzticamību. Piemēram, pārvietot narkotiskās vielas vai izveidot kontu kādā no bankām. “Dropavodiem” ir konkrēta instruktāža, kas kontaktpersonām jeb dropiem jāvaicā. Piemēram, cik viņam ir brīvā laika, vai viņš izmanto VPN un ir prasmes apieties ar kriptovalūtām. Ja “drops” ir apliecinājis sevi pietiekami labi, tad viņa kurators pieprasa atsūtīt dzīvesvietas fotogrāfijas, personu apliecinošu dokumentu kopijas un ģimenes locekļu datus. Lai gadījumā, ja pēc avansa saņemšanas, dotais uzdevums netiek izpildīts, pret viņu varētu vērsties.
Specifiskos “Telegram” kanālos piedāvāto “darbu” apjomu gradācija ir sākot ar foto un video uzņemšanu pie armijas poligoniem, dzelzceļa, lidostas, māju un citu objektu apķēpāšanas, māju un automašīnu bojāšana un beidzot jau līdz vēršanos pret konkrētiem cilvēkiem. Iespējami arī slepkavību piedāvājumi. Un jo populārāks un zināmāks sabiedrībā ir izraudzītais upuris, jo lielāku samaksu par padarīto darbu būšot iespējams saņemt. Samaksai tiek izmantotas kriptovalūtas.
Specdienesti par atklātiem un novērstiem sabotāžu gadījumiem Latvijā publiski nav stāstījuši. Bet kā netieši apliecina iekšlietu ministrs - šādi notikumi, kas novērsti, ir bijuši.
Šādi “Telegram” kanālā savervēti arī 20 un 23 gadus vecie Martins Griķis un Sergejs Hodonovičs. Abi bez augstākās izglītības vai profesionālām prasmēm. Viņi centušies izspiegot Lielvārdes lidlauku, kur bāzējas NATO lidmašīnas. Hodonovičš arī braucis uz Igauniju, lai ar grafiti apķēpātu Tallinā strādājošo NATO Kiberaizsardzības centru.
Bieži “Telegram” uzrunāto personu vervētāji slēpjas aiz daudzu cilvēku ķēdes un pēdas izsekot ir grūti. Bieži izpildītāji pat nezina, vai tie strādā noziedzīgo grupējumu vai Krievijas specdienestu uzdevumā.
Kā liecina “Dossier Center”veiktā izmeklēšana un atklātie dokumenti, kurus gatavojuši GRU cilvēki, plānojot diversijas Baltijā, izraudzīti iespējamie atbalsta tīkla līderi. Lietuvā tam būtu izmantoti par sadarbību ar Krievijas izlūkdienestiem notiesātā bijušā Lietuvas politiķa Aļģirda Palecka atbalstītāji.
Latvijā grupas līderu amatam tika piedāvāts bijušais Latvijas Krievu savienības vadītājs Daugavpilī Jurijs Zaicevs un Latvijas Nacionāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs Jevgeņijs Osipovs. Viņi abi gan publiski pēdējo gadu laikā ar īpašām aktivitātēm un ietekmi nav izcēlušies.