Pēc 5. novembra pasaule uzzinās, vai amerikāņi ir atteikušies no globālās līderības, vai arī nolēmuši to saglabāt kopā ar savas valsts saistībām pret ilggadējām aliansēm, piemēram, NATO. Šīs ir krasi atšķirīgās izvēles iespējas, ko attiecīgi piedāvā izolacionists Donalds Tramps un viceprezidente Kamala Herisa.

Taču, kamēr pasaule ar satraukumu vēro ASV vēlēšanu tuvošanos, varētu teikt, ka eiropieši jau ir nobalsojuši. Nesen notikušās vēlēšanas divās lielākajās Eiropas Savienības dalībvalstīs – Francijā un Vācijā – bija, maigi izsakoties, sarūgtinošas, jo tajās ievērojamus panākumus guva pret Rietumiem un Eiropu noskaņotie galēji labējie spēki.

Lai gan abās valstīs galēji labējie neguva absolūtu vairākumu parlamentā, to panākumi bija pārāk būtiski, lai tos ignorētu. Raugoties nākotnē, abās valstīs būs grūtāk nodrošināt stabilu demokrātisko spēku vairākumu, un līdz ar to galēji labējiem galu galā būs vieglāk iegūt varu caur vēlēšanām.

Francijā pēc demoralizējošās politiskā centra pārstāvju sakāves jūnijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās prezidents Emanuels Makrons negaidīti atlaida Nacionālo asambleju un izsludināja ārkārtas vēlēšanas. Taču tas nebūt nepadarīja situāciju skaidrāku, bet gan noveda pie tā, ka parlamentā neviena no pusēm neieguva vairākumu. Lai gan kreiso partiju alianse ieguva visvairāk vietu, tām neizdevās nodrošināt absolūto vairākumu.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X