Milzīgs daudzums cilvēku joprojām dzīvo maldos un lētticīgi uzraujas uz pseidozinātnēm. Katru reizi, kad kāds atļaujas kritizēt homeopātiju, ierodas karojošu ģēniju bari, lai savu mīļāko pseidozinātni karstasinīgi aizstāvētu. Šeit gan jāteic, ka daļa problēmas slēpjas kādā būtiskā niansē. Proti – patiesībā lielākajai daļai no viņiem nemaz nav sajēgas par to, kas tā homeopātija vispār ir.

Iepriekš par to nebiju aizdomājies, bet tad pamanīju kādu aizraujošu diskusiju sociālajos tīklos pie Mika Latvja ieraksta, kurā viņš pamatoti un asi kritizēja homeopātiju. Ieradās daudzi uzbrūkoši pseidozinātnes aizstāvji, bet beigās izrādījās, ka ar homeopātiju viņi bija domājuši fitoterapiju.

Redziet, fitoterapija ir terapija, kurā tiek izmantoti dažādi augi. Nu kaut vai liepziedu tēja, vienkāršam un viegli uztveramam piemēram. Ir pilnīgi skaidrs, ka plašajā augu valstī tik tiešām ir daudz augu, kas cilvēka veselībai var nākt par labu. Arī šeit ir kāda būtiska nianse – fitoterapijai nav nekāda sakara ar homeopātiju. Pilnīgi nekāda.

Tomēr daļa cilvēku, izdzirdot uzbraucienu homeopātijai, nekavējoties aizsvilstas, jo domā, ka tiek apšaubīta viņu liepziedu tējas iedarbība. Draugi, lūdzu, neraizējieties – neviens nevēlas atņemt vai apšaubīt jūsu no paaudzes paaudzē nodotās zināšanas par vislabāko zālīšu tēju maisījumu pret klepu.

Bet homeopātija ir kaut kas pavisam cits. Tā ir cilvēku apkrāpšana, īstu zāļu vietā tirgojot ūdeni. Tāpēc parunāsim par homeopātiju.

Un sāksim tā pavisam enciklopēdiski: Homeopātija (grieķu: ὅμοιος (hómoios) – “līdzīgs” un πάθος (patos) – “ciešanas”) ir alternatīvās medicīnas veids, kuru 18. gadsimta beigās radījis vācu ārsts Šarls Atāns... Piedodiet, kļūdījos – Zāmuels Hānemanis, piedāvājot ārstēt pacientus ar ĻOTI atšķaidītiem preparātiem. Pamatojoties uz paša Hānemaņa izvirzītu aksiomu, homeopātijā tiek praktizēta “līdzīgā ārstēšana ar līdzīgo”, noteiktu simptomu ārstēšana ar zāļu vielām, kas veselos cilvēkos rada tieši tādus pašus simptomus.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X