Video ⟩ Aiz priekškara: Krievi jūsmo par Trampu un savu kodoldoktrīnu (1)

Līdztekus tika izsmieta par "Kijivas uzurpatoru" dēvētā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte ASV, kuru propagandisti jau nodevēja par izgāšanos, bet ASV jauno palīdzības paketi Ukrainai 8 miljardu dolāru apmērā nicīgi sauca par "paliatīvu tabletīti". Tāpat krievi paziņoja, ka Zelenska uzvaras plāns esot "neizpildāmu un apšaubāmu vēlmju apkopojums", kuru Rietumos neviens neuztverot nopietni.

Krietni mazāka vērība tika pievērsta Izraēlas triecieniem Libānai un teroristiskā Libānas šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbollah" līdera Hasana Nasrallas nogalināšanai. Protams, par to runāts tika, taču potenciāli jaunā kodoldoktrīna Tuvo Austrumu konfliktu tomēr atstāja ēnā. Tomēr izskanējušajos paziņojumos krievi uzsvēra, ka Maskava "Hizbollah" neuzskata par teroristisku organizāciju un Izraēlas vēršanās pret to esot neleģitīma, jo šiītu kaujiniekiem neesot nekāda sakara ar asiņainajiem notikumiem Izraēlā pērnā gada 7.oktobrī.

Saistībā ar Nasrallas nogalināšanu Krievijas Ārlietu ministrija apsūdzēja Izraēlu "vēl vienas politiskās slepkavības" izdarīšanā, kuras dēļ būšot neizbēgama turpmāka eskalācija, tostarp Libānas civiliedzīvotāju nāves dēļ. Tāpēc Izraēla, pēc Krievijas domām, "nes pilnu atbildību" par turpmāku spriedzes pieaugumu Tuvajos Austrumos.

Pasaules uzvarētāji un kodolpavēlnieki

Kremlis, šķiet, nav ilgi lauzījis galvu par to, kā atbildēt Rietumu potenciālajai atļaujai Ukrainai dot triecienus ar tālas darbības raķetēm pa Krievijas teritorijā esošajiem militārās infrastruktūras objektiem. Atbilde, protams, ir kodolieroči. 25.septembrī Putins paziņoja par izmaiņām Krievijas kodoldoktrīnā. Proti, turpmāk jebkura agresija, ja to veikusi valsts, kurai nav kodolieroču (lasi, Ukraina), bet sadarbībā ar valsti, kurai ir kodolieroči, tiks uzskatīta par eksistenciālu draudu Krievijai un uz to atbilde būs kodolieroču pielietošana no Krievijas puses.

Propagandisti jau steidza paziņot, ka "lietosim kodolieročus, ja redzēsim, ka uz mūsu pusi dodas kāds lidojošs objekts". Agresīvākie ideologi kliedza, ka Vašingtona, Londona un Varšava tikšot noslaucītas no zemes virsas. Tika pat minēts piemērs: tiklīdz no Polijas teritorijas tikšot palaists kāds "lidojošs objekts" Krievijas virzienā, Varšava pārstāšot eksistēt.

Nedaudz saprātīgākie propagandisti, piemēram, Krievijas domes deputāts, ģenerālis Andrejs Guruļovs, lai arī paziņoja, ka "lidojošās agresijas" gadījumā atbilde būšot kodoltrieciens, tomēr uzsvēra, ka sitīšot ne jau pa galvaspilsētām un civiliedzīvotājiem, bet attiecīgās valsts militārajiem objektiem.

Pēc Putina paziņojuma krievi savā retorikā plātījās kā pasaules uzvarētāji un kodolpavēlnieki, paziņojot, ka "Rietumi mūs ir sadzirdējuši" un izmaiņas kodoldoktrīnā Krieviju pilnībā pasargājot no jebkādiem ukraiņu triecieniem pa Kremļa kontrolētajām teritorijām. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs savā runā ANO Ģenerālajā asamblejā atkārtoti uzsvēra jau kopš kara sākuma skandināto, ka uzvarēt kodolvalsti nav iespējams.

Vienlaikus propagandisti apgalvoja, ka jebkurā gadījumā kodolieročus pirmā pielietošot ASV, jo tā vienreiz vēsturē to jau ir izdarījusi - Hirosimā un Nagasaki. Odiozais Kremļa ideologs Vladimirs Solovjovs pauda, ka jebkurš no Ukrainas palaistais drons taču būšot aprīkots ar kodolgalviņu, kas, protams, ir meli.

Līdz šim krievi ir ārkārtīgi lepojušies ar savu jauno starpkontinentālo ballistisko raķeti "Sarmat", kas ļaujot "valstij gulēt mierīgi". Taču valsts kontrolētajos medijos likumsakarīgi neizskanēja neviens vārds par to, ka nule kā notikušais "Sarmat" izmēģinājuma tests bijis neveiksmīgs.

"Pats svarīgākais nav pat raķetes tehniskās problēmas. Kaut kā viņi to salabos. Svarīgākais ir tas, ka sabruka raķešu tvertne. Lai to atjaunotu vai uzbūvētu jaunu, būs nepieciešami mēneši vai pat gadi. Tas nozīmē, ka Krievija būtiski aizkavēs "Sarmat" izmēģinājumu programmu un ilgstoši paliks bez tehniski gatavas smagās raķetes. "Vojevoda" nav lidojusi vairāk nekā 10 gadus. Arī "Sarmat" nelido jau divus gadus," intervijā opozīcijas medijam "Meduza" norādīja Maksims Starčaks, Krievijas kodolpolitikas eksperts, Kvīnsas universitātes Starptautiskās un aizsardzības politikas centra pētnieks un "Defence News" korespondents.

Vienlaikus Starčaks norādīja, ka "Kremlis neparādīs, ka tam ir problēmas. Viņi saglabās seju un visos iespējamos veidos demonstrēs, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. Tas ir, es domāju, ka tas neietekmēs ne retoriku, ne faktisko politiku. Kodolieroči un to izmēģināšana ir valsts noslēpums. Komentāru nebūs. Es negaidu neko citu kā vispārīgas frāzes par to, ka testi tiek veikti kā daļa no ražošanas programmas. Varbūt rudenī standarta procedūras ietvaros rīkos stratēģisko spēku mācības, ar pāris palaišanas reizēm atgādinās par kodolieročiem un teiks runas, ka Krievija ir liela kodolvalsts. Šeit tas viss beidzas".

Tomēr "Sarmat" problēmas nenozīmē, ka Krievija nav spēcīga kodollielvalsts. "Pagājušajā sestdienā uzņemtie satelītattēli liecināja, ka nākamās paaudzes raķetes "Sarmat" izmēģinājums beidzās ar katastrofālu neveiksmi, 200 pēdu plats krāteris palaišanas vietā nozīmē, ka raķete ir eksplodējusi savā tvertnē. Neraugoties uz šo neveiksmi, nav šaubu, ka Krievijas kodolarsenālam, kas izvietots uz zemes, palaišanas raķetēm, zemūdenēm un bumbvedējiem, ir milzīgs iznīcināšanas potenciāls. Putina kungs, šķiet, atsaucās uz šo arsenālu, kad viņš 2022.gada 24.februārī paziņoja par savu iebrukumu Ukrainā un brīdināja, ka jebkurai valstij, kas mēģinās iejaukties Krievijas darbībās, būs "tādas sekas, kādas jūs nekad vēsturē nebūsiet redzējuši”. Kopš tā laika Putina kungs un viņa palīgi regulāri ir aktualizējuši kodolieroču izmantošanas rēgu - patiesībā tik bieži, ka Ukrainas amatpersonas un daži eksperti apgalvo, ka tas ir mazinājis draudu efektivitāti,” laikrakstam "New York Times" atzina Ženēvā dzīvojošais Krievijas kodolspēku analītiķis Pāvels Podvigs.

Vai no krieviem jābaidās?

Lai gan bažas par "situācijas eskalēšanu" un kodoldraudiem līdz šim ir atturējušas Rietumvalstis no savlaicīgas un pietiekamas militārās palīdzības sniegšanas Ukrainai, tomēr aizvien vairāk Rietumu analītiķu uzskata, ka Kremļa kodoldraudi ir tikai retorika. To, kādu iespaidu uz Rietumu lēmumu pieņēmējiem atstās Krievijas jaunā kodoldoktrīna, rādīs laiks, lēmumi un praktiskā darbība.

"Neviens šajās lietās neiedzen sevi stūrī. Es nezinu, kā šis termins izklausās krievu valodā, bet angliski saka: "apņemšanās slazds" ("commitment trap"). Tas ir, tu apsoli kaut ko izdarīt, un tad, kad pienāks laiks un pārbaudīs, vai tu to darīsi vai nē, izrādīsies, ka labāk būtu bijis, ja tu to nebūtu solījis. Jo patiesībā atbilde var būt nesalīdzināma. Rietumos saka, ka visas šīs krievu "sarkanās līnijas" ir blefs. Ja jūs sekojat Krievijas vadības paziņojumiem, jūs redzat, ka oficiālā līmenī viņi mēģina izvairīties no šiem slazdiem un konkrētiem solījumiem," savu uzskatu "Meduza" pauž Podvigs. Viņš min piemēru, ka Krievija neuzņēmās saistības atbildēt ar kodoltriecieniem uz Rietumu ieroču, tostarp tanku, piegādi Ukrainai.

Cita lieta, ka visādi uzplečos ietērpti propagandisti, reaģējot uz "Leopard" un "Abrams" tanku piegādi, kliedza par Londonas noslaucīšanu no zemes virsas, taču Putins tobrīd visās intervijās uzsvēra, ka neredz vajadzību pielietot kodolieročus.

"Ir daudz iespēju interpretēt, kas ir agresija un kas nav," sacīja Podvigs, "bet tas joprojām pazemina retorisko slieksni iespējamai kodolieroču izmantošanai." Vienlaikus militārais analītiķis atzīst, ka rodas jautājums par draudu samērīgumu un iespējamo reakciju. "Teiksim, 150 bezpilota lidaparāti lido pāri robežai - un ko tad? Kā šajā gadījumā var palīdzēt kodolreakcija? Šeit labāk nesolīt, bet paskatīties uz šiem droniem un teikt: nu, šis trieciens nav pietiekami masīvs, tas nerada draudus," domā Podvigs.

Viņš arī atgādina, ka no militārā viedokļa kodolieroči ir diezgan neefektīvi, jo ar lidojošiem bezpilota lidaparātiem tie neko nevar izdarīt. Tāpat kodolieroči nespēj apturēt liela mēroga ofensīvu vai, piemēram, operāciju, kas notika Kurskas apgabalā.

Vienlaikus uz visus interesējošo jautājumu, vai izmaiņas kodoldoktrīnā liks Rietumiem atturēties no atļaujas došanas Ukrainai izmantot tālas darbības raķetes pa triecieniem Krievijas iekšienē, Podvigs atbild gana noteikti: "No vienas puses, ir argumenti par labu tam, ka šādu triecienu atļaušana principā neko nemainīs. No otras puses, ir skaidrs, ka Rietumvalstis nevēlas nonākt situācijā, kad tām var pārmest, ka tās baidās no Maskavas draudiem."

"Kijivas un Vašingtonas noziedzīgais sindikāts"

Par Zelenska vizītes ASV galveno varoni kļuva bijušais ASV prezidents un gaidāmo vēlēšanu republikāņu kandidāts Donalds Tramps. Propagandisti nebeidza apjūsmot viņa "gudrību un pragmatismu".

Sajūsmas iemesls bija Trampa teiktais, ka "Ukraina ir pazudusi, tā vairs nav Ukraina. Jūs nekad nevarat aizstāt šīs pilsētas un mazpilsētas un jūs nekad nevarat aizstāt mirušos cilvēkus, tik daudz mirušo cilvēku. Ja mēs būtu noslēguši sliktu darījumu, tas būtu bijis daudz labāk. Viņi [Ukraina] būtu mazliet padevušies, un visi dzīvotu".

Solovjovs jau steidza paziņot, ka pēc šiem Trampa vārdiem, kas "dziļi uzrunājot vienkāršos amerikāņus", viņš nopietni baidoties par Trampa dzīvību. Citi "kremlini" nāca klajā ar "atklājumiem", ka aiz Trampa slepkavības mēģinājumiem stāv ukraiņi. Līdz ar to Tramps ar saviem izteikumiem kļuva par propagandistu varoni.

Līdztekus propagandisti reflektēja par to, ka Kijiva un Vašingtona ir izveidojusi "noziedzīgu starptautisku sindikātu", kurš balstoties terorismā. Atkal izskanēja stāsti par to, ka Ukraina kā valsts nekad nav pastāvējusi, un Rietumi to izveidojuši par projektu ar nosaukumu "antikrievija". Savukārt par "Kijivas uzurpatoru" Zelenski tika pausts, ka viņš izvērš "genocīdu" pret savu tautu.

Savukārt Lavrovs ANO Ģenerālajā asamblejā visnotaļ liekulīgi pauda, ka attiecībā uz miera sarunām galvenais neesot teritorijas, bet cilvēki, kuri tajās dzīvojot un kurus Kijivas "nacistiskais režīms" ir apspiedis, bet Krievija ir atbrīvojusi.

Rezumējot, aizvadītā nedēļa propagandistiem pagāja, lieloties ar savu varenību jaunās kodoldoktrīnas kontekstā, jūsmojot par Trampu un ar jaunu sparu stāstot par to, ka Krievija tikai aizsargājas, jo Ukraina kā "antikrievija" apdraudot tās drošību.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024