Slikti sagatavota un neizsvērta valdību ekonomiskā politika jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas, komplektā ar dažādām PSRS laiku paliekām un nereti vājo uzņēmējdarbības kultūru ir vieni no galvenajiem faktoriem, kāpēc tautsaimniecības progresa ziņā Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Arī pēdējos gados mūsu valsts ekonomiskā varēšana nav augusi tik daudz, cik vēlamies, un neizzūd jautājums, vai un kad varēsim panākt abus Baltijas kaimiņus.
Slikti sagatavota un neizsvērta valdību ekonomiskā politika jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas, komplektā ar dažādām PSRS laiku paliekām un nereti vājo uzņēmējdarbības kultūru ir vieni no galvenajiem faktoriem, kāpēc tautsaimniecības progresa ziņā Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Arī pēdējos gados mūsu valsts ekonomiskā varēšana nav augusi tik daudz, cik vēlamies, un neizzūd jautājums, vai un kad varēsim panākt abus Baltijas kaimiņus.
Dažādos avotos atrodamie skaitļi par ekonomikas jeb iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu uz vienu iedzīvotāju var nedaudz atšķirties, taču kopējā aina salīdzinājumā ar citām valstīm tajos ir visai līdzīga. Ja paraugāmies, piemēram, uz Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” datiem, tad redzam, ka ar 71% no ES vidējā rādītāja Latvija pērn atrodas starp Slovākiju un Grieķiju, gandrīz pašā savienības arjergardā. No datiem cita starpā izriet, ka kādreiz tur priekšpēdējā vietā esošā Rumānija mūs pēdējos gados ir apsteigusi, turklāt pamatīgi, jo šīs valsts IKP apjoms uz iedzīvotāju pērn sasniedzis 80% no vidējā ES. Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir attiecīgi 81% un 86% no vidējā ES, un šīs valstis atrodas aptuveni vienā rangā ar Spāniju, Portugāli un Poliju. Ņemot vērā, ka abu kaimiņvalstu atrāviens no mums bijis ļoti straujš, vērsāmies pie ekspertiem ar jautājumu, vai nākamo 20 gadu laikā Latvijai ir iespēja tās panākt.