Jauniešiem jādod vairāk nekā viena iespēja mēģināt

Taču, ja jaunietim ir grūtības mācībās vai ierobežotas iespējas, kas liedz iekļauties izglītības iestādes norisēs, un nav arī iedrošinājuma iesaistīties nodarbinātībā, rodas tā dēvētie NEET situācijā esošie jaunieši (akronīms no angļu valodas "not in employment, education or training"), kuri nemācās, nestrādā un kuriem nav skaidrības par to, ko vēlētos darīt nākotnē. Šādā situācijā noderīgs var būt mentors, kas uzklausa un motivē jaunieti, palīdzot nonākt līdz apzinātai izvēlei.

Biedrības “Resiliences centrs” Jaunatnes projektu un programmu vadītāja, Latvijas Universitātes Sociālā darba PBSP studiju direktore, SPPI zinātniskā asistente Aiga Romāne-Meiere, kurai ir pieredze mentora darbā ar NEET situācijā esošiem jauniešiem, atklāj, ka pēc viņas pieredzes 70% jauniešu, kas piesakās projektos, ir ar zemu motivāciju, tāpēc viņiem nepieciešams vairāk laika un mazāks spiediens pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu.

Jauniešu uzticību var panākt ar laiku un pacietību

Galvenā atšķirība, kāpēc jaunietim var palīdzēt darbs ar mentoru, ir fakts, ka mentors ir brīvs no gaidām, savukārt vecāku vēlmes un gaidas rada destruktīvu spiedienu uz jauniešiem, kam viņi grib pretoties. Paši jaunieši atzīst, ka viņu neizlēmība, nespēja izdarīt izvēli un protesti atspoguļo attiecības ar vecākiem, kurās nav sapratnes. Ar mentoriem ir ne tikai vieglāk sarunāties, bet viņi var arī palīdzēt sniegt priekšstatu par pieaugušo dzīvi, izskaidrot likumsakarības un noteikumus, kurus ievērojot, ir iespējams sasniegt vairāk. Tāpēc mentori bieži organizē jauniešiem “ēnošanu” savās darba vietās, ne tik daudz lai iepazīstinātu viņus ar profesiju, bet lai paplašinātu jauno cilvēku redzesloku un veicinātu izpratni.

“Galvenais mentora uzdevums ir izveidot attiecības ar jaunieti un tikai tad virzīt viņu uz profesijas apguvi. Bieži pirmie divi mēneši mentora darbā ir vērsti uz jaunieša izzināšanu/iepazīšanu. Sabiedrības un vecāku gaidas ir saņemt ātru rezultātu, taču, ja konkrētais jaunietis varētu ātri izlemt un rīkoties, viņš jau sen to būtu izdarījis ar vecāku vai skolas palīdzību. Ja jaunietis ir nonācis NEET situācijā, tas nozīmē, ka viņam ir vajadzīgs laiks un pacietība no mentora puses. Kad komunikācija ir nodibināta, mentors var izvērtēt, kādu speciālistu iesaiste ir nepieciešama, un veidot jēgpilnu sarunu par profesiju apguvi. Terapeitiskais bloks ir nepieciešams, lai jaunietim ļautu nonākt līdz atziņai, ka nodarbinātība un izglītība ir nepieciešama. Tiklīdz jaunieši sajūt pieņemošu attieksmi no mentora puses, viņi vairs nepretojas,” uzsver Romāne-Meiere.

Mentoru atbalsts un profesionālās iespējas projekta ietvaros

Piesakoties projektā “PROTI un DARI 2.0”, tā laikā jauniešiem ir iespēja saņemt mentora atbalstu, kā arī dažādu speciālistu, piemēram, psihologa konsultācijas, kas var palīdzēt cīnīties ar atkarību un mentālās veselības problēmām. Atbalsta pasākumi ietver dažādas aktivitātes, kas ir pielāgotas katra jaunieša individuālajām vajadzībām un palīdz attīstīt viņu prasmes. Tie var ietvert arī neformālu izglītību un ikdienas mācīšanos, dalību dažādos pasākumos, brīvprātīgo darbu, iesaisti nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs, kā arī iespēju iepazīt dažādas profesijas. Jaunieši ar ierobežotām iespējām var saņemt specifisku atbalstu, piemēram, surdotulka, asistenta vai specializētā transporta pakalpojumus. Papildus tiek nodrošināti arī pasākumi, kas veicina vienlīdzību un iekļaušanu. Pašvaldības, kuras īsteno projektu, sadarbībā ar mentoriem patstāvīgi izlemj, kāds būs to atbalsts jauniešiem NEET situācijā pēc projektā saņemtā atbalsta

Aiga Romāne-Meiere atzīst – ir būtiski, ka projekts palīdz iesaistīt tieši tos speciālistus, kas jaunietim ir nepieciešami – atkarību speciālistus, ārstniecības personālu, psihologus vai asistentus. Jaunietis, kas piedalās projektā, netiek ierobežots tikai šī projekta ietvaros – ja redzams, ka jaunietis progresē, bet projekts tuvojas beigām, mentori aktīvi meklē citus risinājumus, lai jaunietis varētu turpināt attīstīties un gūt maksimālu labumu no iegūtajām prasmēm.

Viktorijas pieredzes stāsts

Jauniešiem ir jābūt iespējai mēģināt vēlreiz, ja viņu sākotnējā izvēle nav attaisnojusi. Ļoti bieži jaunieši, atgriežoties formālajā vai neformālajā izglītībā, ir motivēti sasniegt vairāk, nekā iepriekš, tāpēc ir svarīga iespēju platforma, kur pusaudži un jaunieši var izzināt, uzzināt un drošā vidē izmēģināt dažādas profesijas.

Viktorija projektā “PROTI un DARI!” iesaistījās, kad bija nesen atgriezusies no Vācijas, kur tolaik strādāja viņas vīrs. Lai arī viņa bija ieguvusi pavāra specialitāti, tomēr tā nebija joma, kura jaunieti interesētu un aizrautu, atšķirībā no skaistumkopšanas sfēras. Iesaistoties projektā, Viktorija apguva klasiskā manikīra un skropstu pieaudzēšanas neformālās izglītības kursus. Projekta aktivitātes un nodarbības ar mentoru viņai palīdzēja saprast, kas padodas un interesē visvairāk, kā arī izlemt, kādā virzienā viņa vēlas turpināt pilnveidoties. Projekts iedeva pamatus un motivāciju turpināt mācīties un izglītoties jomā, kas viņu patiesi saistīja un līdz ar to arī padevās. Pēc projekta gan klātienē, gan attālināti jauniete turpināja izglītoties un apmeklēt profesionālos kursus, kuros viņa pilnveidoja sevi profesionāli un apguva jaunas nagu kopšanas un modelēšanas tehnikas. Šobrīd jauniete ir pašnodarbinātā – viņai ir savs nagu kopšanas salons Ludzā. Viktorija ir pateicīga projektam un savai mentorei par doto iespēju atrast un apgūt profesiju, kas patīk un aizrauj.

Elastīgāka attieksme no darba devēju puses

“Ir ļoti maz darba devēju, kuri ir gatavi pielāgoties un nodarbināt jauniešus ar garīgās veselības un atkarību problēmām. No darba devēju puses būtu vēlama elastība un vēlme pielāgoties. Vērtīgi, ka projekta “PROTI UN DARI 2.0” laikā būs iespēja arī nodrošināt jauniešiem asistentus, kas palīdzēs iekļauties darba vidē. Jaunietim ar autiskā spektra traucējumiem var būt vienkārši nepieciešama stunda, kad pabūt vienam, nelielas izmaiņas noslodzē vai darba laikā, kas ļauj viņam justies labāk un veikt pienākumus produktīvāk. Ja ir kāds, kas pajautā, kā jaunietis jūtas un palīdz rast risinājumu, ieguvēji būs gan darba devēji, gan jaunieši, gan sabiedrība kopumā. Pirmā pieredze darba dzīvē viņiem pārsvarā ir preču komplektēšana, darbi noliktavās, kas nav saistīti ar tiešu kontaktu ar klientiem, taču, pat ja šis darbs nav “sapņu profesija”, tas var kalpot kā pakāpiens uz tālāku virzību, kad jaunietis apzinās savas spējas un vērtību,” iesaka Romāne-Meiere.

Lai pieteiktu jaunieti projektā un saņemtu plašāku informāciju par atbalsta iespējām, ir jāsazinās ar sava novada projekta kontaktpersonu. Konsultantu kontakti atrodami šeit.

Latvijā Jauniešu garantijas piedāvātie atbalsta pasākumi projekta “PROTI un DARI!” ietvaros norisinājās līdz 2023. gada izskaņai, un ar 2024. gadu uzsākts projekts “PROTI un DARI 2.0”, ar kopējo budžetu 5 495 518 EUR, no kuriem Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 4 671 190 EUR apmērā.