Jaunais Francijas premjers Barnjē atliek vēlēšanas Jaunkaledonijā

Barnjē savā inaugurācijas uzrunā parlamentā sacīja, ka Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierosinātais pretrunīgi vērtētais likumprojekts par konstitūcijas grozījumiem, lai mainītu vēlētāju sarakstus Jaunkaledonijā, netiks nodots ratifikācijai kopīgā parlamenta sēdē.

Makrona virzītā vēlēšanu reforma ļautu cilvēkiem, kuri Jaunkaledonijā dzīvojuši vismaz desmit gadus, balsot vietējās vēlēšanās. Vēlētāju loks tādējādi tiktu paplašināts uz pēdējo gadu iebraucēju rēķina.

Jaunkaledonijas neatkarības kustības pārstāvji uzskata, ka šādi tiktu mazināta arhipelāga iedzimto kanaku politiskā ietekme.

Kanaki šobrīd sastāda 40% no iedzīvotāju kopskaita.

Reformas apstiprināšana abās Francijas parlamenta palātās maijā izraisīja Jaunkaledonijā plašus protestus un nekārtības, kurās dzīvību zaudēja 15 cilvēki, tai skaitā divi policisti, un gandrīz 3000 cilvēku tika ievainoti.

Makrons izsludināja Jaunkaledonijā ārkārtējo stāvokli, un kārtības atjaunošanai uz salu grupu, kas atrodas gandrīz 17 000 kilometru no Parīzes, Francija nosūtīja tūkstošiem karavīru un policistu.

Barnjē otrdien paziņoja, ka vēlēšanas Jaunkaledonijā tiks atliktas no 15.decembra uz 2025.gada beigām.

Barnjē norādīja, ka Jaunkaledonija ir pārdzīvojusi ārkārtīgi smagu krīzi, un piebilda, ka viņš šos jautājumus risinās nākamā gada sākumā, kad plāno sasaukt valdības komiteju Francijas aizjūras teritoriju jautājumos. Tās prioritāte būs risināt un novērst "augstās dzīves dārdzības problēmas, kas skar mūsu tautiešus" aizjūras teritorijās, kuras stiepjas no Indijas okeāna un Klusā okeāna līdz Karību jūras reģionam.

Pagājušajā mēnesī Francijai piederošajā Martinikas salā izcēlās vardarbīgi protesti pret dzīves dārdzību un augstajām cenām, un apšaudēs tika ievainoti vismaz seši policisti un viens civiliedzīvotājs. Francija nosūtīja īpašu policijas vienību, lai apspiestu nemierus savā Karību jūras salā, kur protestētāji pulcējās, neraugoties uz to, ka valdība aizliedza rīkot demonstrācijas vairākās salas daļās.

"Es apzinos ciešanas un sāpes, ko izjūt Jaunkaledonijas iedzīvotāji, un vēlos vēlreiz apliecināt, ka valsts un mana valdība būs viņu pusē," uzsvēra Barnjē, parlamentā izklāstot savas valdības prioritātes.

Jaunkaledonija Francijas valdījumā atrodas kopš 1853.gada. Pēc Otrā pasaules kara tā kļuva par Francijas aizjūras teritoriju, un 1957.gadā visiem kanakiem tika piešķirta Francijas pilsonība. Kanaki ir daudz cietuši no segregācijas un diskriminācijas un jau sen centušies atbrīvoties no Francijas varas.