Lai arī šķiet, ka straujš dzīves dārdzības pieaugums jau ir kļuvis par pagātni, inflācijas asni vēl aizvien ir ļoti dzīvelīgi un aizvien var radīt nopietnu kaitējumu iedzīvotāju maciņos. “Financenet” pēta, vai straujš patēriņa cenu pieaugums atkal var kļūt par neatņemamu iedzīvotāju dzīves sastāvdaļu.

Šī desmitgade inflācijas līknē gan Latvijā, gan citur pasaulē ir vainagojusies ar kardinālām svārstībām, un droši vien vairumam visspilgtākās atmiņas saistās ar periodu neilgi pēc Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad gada inflācijas rādītājs Latvijā pārleca 20% atzīmi, pārsniedzot arī tā dēvēto “trekno gadu” sniegumu, un nokļuva augstākajā punktā kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem.

Tiesa, ne visiem Latvijas iedzīvotājiem šāds inflācijas lēciens nozīmēja jostu savilkšanu, jo šajā laikā Latvijā netrūka arī dažādu luksusa preču un pakalpojumu pircēju. Tas tāpēc, ka laiks, kad pieauga inflācija, bija arī laiks, kad ievērojami pieauga uzņēmumu peļņa, un kādai sabiedrības daļai ienākumi auga straujāk par patēriņa cenu indeksu. Tomēr lielākajai sabiedrības daļai Latvijā nācās samierināties ar pirktspējas kritumu, un tā vēl aizvien nav atguvusies, neskatoties uz vidējās darba samaksas kāpumu un to, ka gada inflācija jau ir pamanījusies noslīdēt zem viena procenta robežas.

Diemžēl atsevišķas norises vedina domāt, ka cenu pieaugums varētu atkal kļūt straujāks un daudziem ar pirktspējas atgūšanos nāksies pagaidīt. Minētais var šķist dīvaini, ja uz notiekošo lūkoja caur jaunāko eirozonas inflācijas datu prizmu, taču ir jārēķinās, ka ekonomikas datus veidojošie procesi nav statiski un var piedzīvot ļoti kardinālas izmaiņas pavisam īsos laika posmos.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X