Eiropas Padome atzīst Asanžu par politieslodzīto

EPPA atsaucās uz nopietnajām apsūdzībām, kuras ASV bija izvirzījušas Asanžam, kam pat draudēja iespējams mūža ieslodzījums "par to, kas pēc būtības bija ziņu iegūšana un publicēšana", teikts EPPA paziņojumā.

EPPA aicināja ASV tā vietā izmeklēt kara noziegumus un cilvēktiesību pārkāpumus, kurus atklājuši Asanžs un "WikiLeaks".

Asambleja paziņoja, ka bargā izturēšanās pret Asanžu bija ar "bīstamu iebiedēšanas efektu", kas grāva žurnālistu un trauksmes cēlāju aizsardzību visā pasaulē.

Asanžs otrdien EPPA juridisko lietu un cilvēktiesību komitejai Strasbūrā bija liecinājis par savas aizturēšanas un notiesāšanas ietekmi uz cilvēktiesībām.

"Es šodien neesmu brīvībā tāpēc, ka sistēma būtu nostrādājusi," Asanžs sacīja savā pirmajā publiskajā uzrunā kopš atbrīvošanas jūnijā. "Es šodien esmu brīvs pēc gadiem ilga ieslodzījuma, jo es atzinu savu vainu žurnālistikā." "Es atzinu sevi par vainīgu informācijas iegūšanā no avota," viņš piebilda.

Asanžs tika atbrīvots pēc pieciem Lielbritānijas cietumā pavadītiem gadiem pēc tam, kad viņš bija atzinis savu vainu ASV militāro noslēpumu iegūšanā un publicēšanā, noslēdzot vienošanos ar ASV Tieslietu ministrijas prokuroriem.

Pirms ieslodzījuma viņš septiņus gadus bija pavadījis Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur bija lūdzis patvērumu, apgalvojot, ka tiekot politiski vajāts.

Vašingtona bija apsūdzējusi Asanžu slepenu materiālu zagšanā un publicēšanā par militārajām operācijām Irākā un Afganistānā, tādējādi apdraudot ASV izlūkdienestu avotu un citu personu dzīvibas.

Asanža atbalstītāji tomēr uzskata viņu par drosmīgu žurnālistu, kurš esot atklājis kara noziegumus.

EPPA arī apsūdzēja Lielbritānijas varas iestādes, ka tās neesot aizsargājušas Asanža tiesības uz runas brīvību un personisko brīvību. Neraugoties uz Asanžam izteikto apsūdzību politisko raksturu, šīs iestādes pakļāvušas viņu nepieņemami ilgam apcietinājumam.