/nginx/o/2021/02/10/13622386t1h8a18.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
Pirms gada grupējums "Hamās" Izraēlā nogalināja aptuveni 1200 cilvēku – lielākoties civiliedzīvotājus – un sagrāba vairāk nekā 250 ķīlnieku. Kopš tā laika Izraēla ir izpostījusi lielu daļu Gazas joslas; tiek ziņots, ka nogalināti vairāk nekā 40 000 Gazas iedzīvotāju, tostarp 10 000–20 000 "Hāmas" kaujinieku. Vairāk nekā 700 Izraēlas karavīru ir zaudējuši dzīvību, cīnoties pret "Hamās" un citiem Irānas atbalstītajiem grupējumiem.
Ir skaidrs, ka konflikts vēl ne tuvu nav beidzies. Reti kura diena paiet bez jauniem militāriem triecieniem un upuriem. Tomēr šķiet, ka Gazas konflikta visintensīvākais posms tuvojas noslēgumam; tā kā "Hamās" ir militāri novājināta, Izraēlas līderi ir pārvirzījuši savu uzmanību uz ziemeļiem, uzbrūkot "Hizbollah" līderiem un objektiem Libānā. Līdz ar to nebūt nav pāragri mēģināt apkopot un izvērtēt 7. oktobra atziņas un atstāto mantojumu.
Pirmkārt, pieņēmumi var būt bīstami. Šis uzbrukums bija otrais pārsteigums Izraēlas vēsturē (pirmais bija 1973. gada Oktobra kara sākums). Lai gan bija izskanējuši brīdinājumi par "Hamās" plāniem, augstākās militārās un politiskās amatpersonas tos neuztvēra nopietni. Viņi turpināja izvietot lielāko daļu Izraēlas Aizsardzības spēku bataljonu Rietumkrastā, atstājot robežu ar Gazas joslu praktiski neaizsargātu. Un, tāpat kā pirms 50 gadiem, pašapmierinātība izmaksāja dārgi.