Ik pa laikam uzvirmojošās kaislības par to, ka finanšu sektors pasaulē var piedzīvot jaunus satricinājumus, iespējams, kādam var asociēties ar jauna 2008. gada rudens atnākšanu arī pie mums Latvijā. Tomēr, dzīves realitāte liecina par pretējo – rādītāji, kas liecina par Latvijas banku sektora noturīgumu pret krīzēm ir ievērojami uzlabojušies. Līdz ar to var izvirzīt pamatotu hipotēzi, ka mūsu valsts iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumi šobrīd nav pakļauti būtiskiem riskiem.

Ik pa laikam uzvirmojošās kaislības par to, ka finanšu sektors pasaulē var piedzīvot jaunus satricinājumus, iespējams, kādam var asociēties ar jauna 2008. gada rudens atnākšanu arī pie mums Latvijā. Tomēr, dzīves realitāte liecina par pretējo – rādītāji, kas liecina par Latvijas banku sektora noturīgumu pret krīzēm ir ievērojami uzlabojušies. Līdz ar to var izvirzīt pamatotu hipotēzi, ka mūsu valsts iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumi šobrīd nav pakļauti būtiskiem riskiem.

Nesen nevalstiskā organizācija “Finance Watch” nāca klajā ar minējumu, ka Eiropas banku sektors varētu nebūt gatavs jauniem iespējamajiem satricinājumiem. Negatīvas asociācijas par šo tēmu var raisīt arī pērnā gada pavasara notikumi, kad darbību nācās pārtraukt "Silicon Valley Bank", problēmas piedzīvojot vēl pāris ASV bankām, bet šaipus Atlantijas okeānam no vadošo banku tabulām izzuda Šveices "Credit Suisse" , kas nonāca citas šīs valsts finanšu milža UBS paspārnē. Tolaik finanšu tirgus dalībniekiem meklējot citus iespējamos upurus tika izteikti mājieni arī par kādām iespējamajām "Deutsche Bank" problēmām, kas gan neguva apstiprinājumu, vai arī tās savlaicīgi izdevās atrisināt. Tā vai citādi no plašākiem finanšu satricinājumiem izdevās izvairīties gan Eiropā, gan citur pasaulē. Iemesli kāpēc bankām radās problēmas bija atšķirīgi, tajā skaitā klientu neapmierinātība un naudas izņemšana, taču neapšaubāmi zināms problēmas radīja arī augošās procentu likmes. Tās ir labvēlīgas kredītu devējiem, kas pamatā izsniedz aizdevumus ar mainīgām procentu likmēm, taču, piemēram, nav dāsnas pret finanšu tirgus spēlētājiem ar lieliem iepriekš izlaistu obligāciju portfeļiem. Augot procentu likmēm iepriekš izlaisto parāda vērtspapīru tirgus vērtība krītas, līdz ar to bija bankas, kurām bija grūtības “savilkt kopā” savas bilances.

Jāpiebilst, ka jau zināmajiem riskiem var nākt klāt kādi jauni. Attiecībā uz risku izķeršanu atceros kādu savulaik veiktu interviju ar Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītāju Uldi Rutkasti, kurā izskanēja atziņa par to, ka tirgus mācās no iepriekšējām kļūdām, taču vienlaikus iespējama risku rašanās citviet, kur to šobrīd ir pat grūti iedomāties. No tā var secināt, ka finanšu tirgum nākas strādāt ļoti mainīgā vidē, bet vienlaikus ar lielu piesardzību. To, ka piesardzība tiek ievērota norāda gan kopējā informācija par banku finanšu datiem, gan arī pasākumi, kas veikti, lai mazinātu iespējamos finanšu riskus.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X