Karš Ukrainā vairāk nekā divu gadu laikā pulcējis cīnītājus no visas pasaules.  Starp viņiem ir arī Kolumbijas veterāni, kuru došanos uz fronti pavisam citā kontinentā pamudinājuši dažādi faktori – daudzi ieradušies, lai nopelnītu, kamēr citus vilina gan adrenalīns, gan iespēja cīnīties par brīvību un pret netaisnību. Tomēr šī izvēle ir ļoti riskanta – vairāki desmiti kolumbiešu brīvprātīgie jau gājuši bojā, bet daži pat pēc atgriešanās Dienvidamerikā tikuši izdoti tiesāšanai Krievijā.

98. teritoriālajam aizsardzības bataljonam “Azov-Dnipro” Zaporižjas apgabalā trenējoties uzbrukumam pretinieka ierakumiem, dzirdamas sarunas un izsaucieni vairākās valodās. 20 no šī bataljona karavīriem ir kolumbieši, bet pārējie – gan pieredzējuši, gan nesen iesaukti ukraiņi. Par spīti kopīgas valodas trūkumam, kaut kā jākomunicē, lai saskaņotu savas darbības un īstenotu veiksmīgu uzbrukumu. Ukraiņi apguvuši dažas frāzes spāniski, un arī kolumbieši uztver šo to ukrainiski, bet citreiz palīdz žesti. Kaut gan šāds komunikācijas modelis nebūt nav ideāls, šī vienība ļoti paļaujas uz kolumbiešu brīvprātīgajiem, jo cietusi lielus zaudējumus.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X