/nginx/o/2021/03/05/13664476t1h537c.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
Kopš 2014. gada un īpaši - kopš 2022. gada Krievijas ekonomikai ir noteiktas stingras starptautiskās sankcijas. Tomēr to ietekmes novērtējumi ir ļoti atšķirīgi. Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa domubiedri lepojas, ka sankcijas padara Krieviju stiprāku, taču viņi nemitīgi pieprasa atcelt visus ierobežojumus. Tajā pašā laikā daudzi apgalvo, ka sankcijām ir bijusi maza ietekme, savukārt citi norāda, ka iemesls tam ir pārāk biklais sankciju raksturs.
Saskaņā ar maniem novērojumiem, pašreizējais sankciju režīms katru gadu samazina IKP par 2–3 %, tādējādi nolemjot Krieviju teju pilnīgai stagnācijai. Turklāt Putina situācija tikai pasliktināsies, iespējams, pat liekot šķēršļus viņa īstenotajai agresijas kampaņai pret Ukrainu.
Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē, kas norisinājās 14. septembrī Kijivā, Ukrainas ģenerālis Kirilo Budanovs ziņoja, ka Ukrainas militārais izlūkdienests ir ieguvis Krievijas dokumentus, kas liecina, ka Kremlis vēlas panākt mieru 2025. gada beigās ekonomisku apsvērumu dēļ. Neatkarīgi no tā, vai šis scenārijs ir patiess vai nē, tas būtu loģisks. Finansiālie, tehnoloģiskie un demogrāfiskie šķēršļi, ar kuriem saskaras Krievijas ekonomika, ir daudz nopietnāki, nekā to pieņemts uzskatīt, un Putina karš jau ir iegājis vēsturē gan ar savu nežēlību, gan muļķīgumu.