/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2021/10/29/14172618t1hd329.png)
Lietuvā pazīstamākās platformas pārtikas piegādei uz mājām - “Wolt”, “Bolt Food” un “Lastmile” - pašas nenodarbina savus kurjerus, bet gan dēvē viņus par uzņēmējdarbības partneriem - ne darbiniekiem. "15min.lt", atsaucoties uz jaunu “Redakcijas” pētījumu vēsta, ka šādā partnerībā veidojas virkne problēmu: kurjeri zaudē sociālās garantijas, nespēj aizsargāt savas tiesības, bet daļa ēdienu vai pat cilvēku pārvadātāju strādā nelegāli, vai viņiem nemaz nav tiesību dzīvot Lietuvā.
Paši platformās strādājošie kurjeri šādu partnerību sauc par izmantošanu un saka, ka nejūtas kā partneri, bet kā vergi.
“Viņiem vienkārši vajag vergus,“ saka Lietuvā ieceļojis libānietis Ādams. Te viņš studē inženierzinības ”Vilnius Tech” universitātē, bet kurjera darbu izvēlējās, jo vēlējās studiju laikā sevi uzturēt pats, nevis no vecāku kabatas.
Lietuvā ir vairāk nekā 19 tūkstošu cilvēku, kuri ir deklarējuši, ka nodarbojas ar kurjera pakalpojumu sniegšanu, turklāt viņu skaits gadu no gada aug, kamēr lietuvieši šajā sektorā ir redzami retāk. Pētījuma gaitā pētnieki oficiāli un neoficiāli parunājās ar desmitiem dažādās platformās strādājošiem kurjeriem - gan lietuviešiem, gan ārzemniekiem.
Viņu pieredzes ir atšķirīgas, bet viņi vienbalsīgi nosauc vienas un tās pašas darba problēmas: neregulēts platformu diktāts un vienpersoniski lēmumi, atalgojums un pasūtījumu skaits, kas krasi samazinās, kā arī neskaidrība par nākotni. Un pat iespējamība tikt nobloķētam, kas tādējādi platformām ļauj atteikties no neērtiem un jautājumus uzdodošiem darbiniekiem. Kā stāsta kurjeri, platformas vadoties pēc loģikas, ka, ja nepatīk, tad pie durvīm gaida tūkstošiem citu un bieži mazaizsargātu darbinieku no trešajām valstīm. Pētījumā kurjeri liecina, ka atlīdzību, kā paši saka, ir saņēmuši arī aploksnē.