Ekonomisti rūpniecības izaugsmē saskata pozitīvas tendences

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka Latvijas rūpniecības sektorā 2024.gada augusts ir atnesis pozitīvus rezultātus, atspoguļojot nozares kopējo stabilitāti un spēju pielāgoties sarežģītajiem globālās ekonomikas apstākļiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, rūpniecības produkcijas apjoms šajā periodā pieaudzis par 2,1% salīdzinājumā ar 2023.gada augustu, kas ir nozīmīgs pavērsiens pēc iepriekšējiem mēnešiem, kuros bija vērojama stagnācija vai samazinājums.

Otro mēnesi pēc kārtas redzams nozares pieaugumu, kura temps palielinās - jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, pieaugums bija 1,4%. Salīdzinot ar 2024.gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms augustā palielinājās par 2%, nostiprinot pozitīvo tendenci gan rūpniecībā kopumā, gan vairākās atsevišķās nozarēs, norāda Purgailis.

Viens no izteiktākajiem pieaugumiem vērojams ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kur ražošanas apjoms pieaudzis par 7,5%. Purgailis skaidro, ka šis kāpums norāda uz pieaugošo pieprasījumu pēc vietējiem resursiem un materiāliem, kas tiek izmantoti gan iekšzemes tirgū, gan eksportam. Vēl lielāks pieaugums reģistrēts elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 18,4%, kurā būtisku lomu spēlējusi koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apjoma palielināšanās. Ekonomists skaidro, ka šis kāpums ir būtisks enerģētikas nozares kontekstā, jo norāda uz augošu efektivitāti un spēju nodrošināt stabilu energoapgādi vietējiem patērētājiem, vienlaikus mazinot atkarību no ārējiem energoresursiem.

Tomēr kopējie nozares panākumi nav viennozīmīgi, jo apstrādes rūpniecībā ražošanas apjoms krities par 0,9%, atzīst Purgailis. Neraugoties uz to, dažās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs izaugsme bija ievērojama. Piemēram, iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē ražošanas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, pieauga par iespaidīgiem 45%, kas liecina par pieaugošo pieprasījumu pēc kuģu un laivu remonta un apkopes, visa veida iekārtu un ierīču remonta un apkopes, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšanas. Arī tekstilizstrādājumu ražošanā (plus 15,1%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (plus 11,5%) un ķīmisko vielu un produktu ražošanā (plus 9,9%) fiksēti ievērojami pieaugumi.

Pozitīva tendence vērojama arī koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kas ir viena no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm Latvijā, skaidro Purgailis. Šajā sektorā reģistrēts 1,5% pieaugums pret iepriekšējā gada augustu, kas, lai arī nav straujš, tomēr norāda uz stabilizāciju pieprasījumam pēc koka izstrādājumiem gan būvniecības, gan citu nozaru vajadzībām. Tomēr šī gada astoņu mēnešu kopējais apjoms, salīdzinot 2023.gada astoņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,8%. Ekonomists norāda, ka šīs nozares stabilitāte ir būtisks elements Latvijas ekonomikā, jo koka izstrādājumi ir viens no valsts eksporta stūrakmeņiem.

Tomēr Purgailis atzīmē, ka ne visas nozares piedzīvoja pozitīvu izaugsmi. Ievērojams ražošanas apjoma kritums fiksēts elektrisko iekārtu ražošanā - par 18,4%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 9,8%, kā arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 6,2%. Šie rādītāji var būt saistīti ar globālajiem tirgus apstākļiem, pieprasījuma samazināšanos atsevišķās rūpniecības nozarēs. Savukārt dzērienu ražošanā fiksēts kritums par 2,5%.

Purgailis atzīmē arī apstrādes rūpniecības apgrozījuma rādītājus. Salīdzinot ar 2023.gada augustu, apgrozījums pēc kalendāri koriģētiem datiem palielinājās par 0,1%, kas, lai arī ir neliels pieaugums, tomēr norāda uz zināmu stabilitāti tirgū. Vietējā tirgū apgrozījums pieauga par 5,1%, kas apliecina, ka vietējais patēriņš ir stabils, savukārt eksportā apgrozījums samazinājās par 2,7%, kas saistīts ar ārējiem tirgus faktoriem, tostarp pieprasījuma kritumu eirozonā (par 4,1%) un ārpus tās (par 1,4%).

"Augusta dati iezīmē otro mēnesi pēc kārtas, kad rūpniecības sektorā vērojams pieaugums, kas liecina par nozares spēju pielāgoties sarežģītajai globālajai situācijai. Tas, vai rūpniecības izaugsme turpināsies arī nākamajos mēnešos, būs atkarīgs no ārējiem faktoriem, tostarp globālajām ekonomikas tendencēm, īpaši Eiropā," pauž Purgailis.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka augusta dati ir atvieglojums pēc apbēdinošā jūlija datiem, kad apstrādes rūpniecības aktivitāte sasniedza zemāko punktu četru gadu laikā. Augustā salīdzinājumā ar jūliju ražošana pieauga par 2,6%. Gada izteiksmē joprojām ir kritums, bet Strautiņa ieskatā 0,9% kritums ir sasniegums, jo astoņos mēnešos caurmērā ražošana samazinājusies par 4%.

Vispārējā tendence gan joprojām ir pakāpeniska lejupslīde kopš 2022.gada vidus, atgādina Strautiņš. Viņaprāt, vienmēr ir jāsargās no drosmīgu secinājumu būvēšanas uz viena mēneša datu pamata, turklāt vasarā līknes rausta sezonāla ražošanas pārtraukšana jeb atvaļinājumi, kas nemēdz notikt precīzi vienā laikā katru gadu. Par revolucionārām pārmaiņām neliecina autobūves pieaugums augustā pret jūliju par 39,7% vai poligrāfijas pieaugums par 19%, abos gadījumos ir notikusi vien atgriešanās pie šim gadam raksturīga līmeņa.

Pārmaiņas gada izteiksmē var būt nozīmīgākas, vērš uzmanību Strautiņš. Ekonomista ieskatā augustā labi izskatās vieglā rūpniecība - audumu ražošana kāpusi par 15,1%, bet apģērbu ražošana par 7,4%. Arī šogad kopumā vieglajai rūpniecībai klājas nedaudz labāk nekā rūpniecībai kopumā.

"Varbūt nozare, kuras īpatsvars ražošanas struktūrā ilgāku laiku slīdējis lejup, beidzot ir sagaidījusi tā dēvēto "friendshoring" jeb pasūtījumu izvietošanas politiski drošās valstīs ietekmi. Nav šaubu, ka atdevi dod specializācija funkcionālo un profesionālo apģērbu ražošanā, kur zemu izmaksu valstu konkurence ir vājāka," pauž ekonomists.

Strautiņam ir cerība, ka lejupejas tendenci beidzot lauž nemetālisko minerālu ražošana, kas ir galvenokārt būvmateriāli un stikla šķiedras audumi inženierijas nozarēm. Ekonomists norāda, ka Eiropas fondu pārvaldītāji sola, ka fondu apguve šobrīd beidzot paātrinās, tā lielā mērā ir saistīta ar celtniecību, varbūt šie dati to apstiprina. Vienlaikus Strautiņš atgādina, ka celtniecības produktu tirgi pasaulē joprojām neiepriecina, uzņēmēji runā vien par situācijas stabilizēšanos, bet "Eurostat" vēsta par nelielu mājokļu cenu kāpumu ES pēc četrus ceturkšņus ilguša krituma.

Procentu likmju (EURIBOR) dinamiku šobrīd var raksturot pat kā brīvo kritienu, bet paies laiks, līdz ietekmes ķēdīte no pārdomām caur būvatļaujām aizvedīs līdz pasūtījumiem, skaidro Strautiņš. Lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē, kas tāpat ir stipri atkarīga no celtniecības - kokapstrādē, augustā ir neliels kāpums, gadā kopumā neliels kritums, bet viss pāris procentu robežās. Cieši saistītajā mēbeļu ražošanā pēc ilgas un dziļas krīzes ražošanas pārmaiņas ir pietuvojušās nulles robežai.

Tāpat Strautiņš norāda, ka joprojām bēdīgi klājas nozaru grupai, kas ilgākā laikā ir palielinājusi savu daļu rūpniecībā - metālapstrādei, mašīnbūvei un elektronikai. Runājot par pēdējo, Strautiņš norāda, ka liela problēma ir klientu iepriekš piesardzības dēļ veidotie uzkrājumi, kas nozīmē mazākus pirkumus šobrīd. Inženierijas nozares ir vairāk atkarīgas no situācijas pasaules rūpniecībā kopumā. Tur situāciju ekonomists ieskatā var raksturot līdzīgi kā celtniecībā un mājokļu tirgos - kopumā diezgan bēdīgi, bet var saskatīt cerību starus.

Ir signāli, ka ASV tuvāko mēnešu laikā lielākā mērā uzņemsies ierasto pasaules ekonomikas lokomotīves lomu, vērš uzmanību Strautiņš. Tās ekonomikas indekss kļuvis pozitīvs (plus septiņi), bet Eiropā tas joprojām ir pie mīnus 36 atzīmes. Taču rūpniecības noskaņojuma indeksi (PMI) abās Atlantijas okeāna pusēs jau vairāk nekā gadu nemainīgi iestiguši viegla (ASV - 47,2 punkti) un vidēja (Eiropa - 45 punkti) pesimisma zonā.

"Swedbank" jaunākais ekonomists Ralfs Kalniņš norāda, ka apstrādes rūpniecība "klusi dzīvo izaugsmes gaidās visu šo gadu".

Būtiskākā negatīvā ietekme augustā pret pērno gadu bija kritumam pārtikas produktu ražošanā (par 1,8%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 12,8%). Kalniņš skaidro, ka pārtikas rūpniecības ražošanas apjomos pērnais gads bija ļoti veiksmīgs, tomēr visu šo gadu bijusi vērojama pārsvarā lejupvērsta tendence. Savukārt gatavo metālizstrādājumu ražošana lejupejošu tendenci uzrāda jau kopš 2022.gada, kas lielā mērā skaidrojams ar pieprasījuma trūkumu partnervalstīs, kur būvniecības tirgi ir stagnācijā vai pat recesijā.

Turpretim pozitīvas vēsmas ienes rūpniecības flagmanis kokapstrāde, jo šajā nozarē vērojams kāpums 1,5% apmērā pret pērno gadu. Kalniņš atzīst, ka saražotais apjoms kokapstrādē šogad drīzāk stagnē, un būtisku tendences maiņu vai noturīgas izaugsmes sākšanos šajā nozarē vēl nav novērota.

Savukārt nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana uzrāda augošu tendenci visa gada garumā, bet augustā bija novērojams pat 11,5% kāpums pret 2023.gadu - lielākais lēciens šogad. Šo straujo izaugsmi nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā Kalniņš skaidro ar atgūšanos pēc vājā snieguma pērn. Ekonomists piebilst, ka, no otras puses, tas var arī būt signāls, ka šī gada otrajā pusgadā būvniecības tirgus, kas gada pirmajā pusē bijis ES fondu apguves kavējumu mākts un ļoti lēnīgs, beidzot pakāpeniski tomēr atgūstas.

Savukārt datoru un elektronisko iekārtu ražošana uzrāda vien nelielu kritumu pret pērno gadu (par 0,4%), un būtisku kāpumu (par 8,8%) pret jūlija izlaidi. Nozarē saražotie apjomi gan ir visai svārstīgi, līdz ar to vēl par agru teikt, ka pēc vairāk nekā gadu ilgušās lejupslīdes vērojama tendences maiņa, skaidro Kalniņš.

Aptauju dati liecina, ka jau divus gadus pieprasījuma trūkums dominē kā galvenais ražošanu ierobežojošais faktors, informē Kalniņš. Raugoties uz kopējo pasūtījumu apjomu, redzams, ka pēdējo mēnešu laikā būtisku pārmaiņu nav. Ekonomists norāda, ka eksporta pasūtījumi Latvijai ir ļoti nozīmīgi, jo divas trešdaļas saražotā apjoma tiek eksportētas, bet arī tur pasūtījumu apjomi ir salīdzinoši zemā līmenī.

Kopējais noskaņojums rūpniecībā Latvijā saglabājas pesimistiskāks nekā vēsturiski vidēji, arī eirozonā un pasaulē kopumā šobrīd skats uz situāciju nav īpaši optimistisks, informē Kalniņš. Eirozonas uzņēmumu iepirkumu vadītāju indekss kopš 2022.gada turpina norādīt uz aktivitātes kritumu apstrādes rūpniecībā, saglabājoties zem 50 punktu atzīmes. Viens no iemesliem ir vājie ražošanas lielvalsts Vācijas rezultāti, kas turklāt pēdējos mēnešos ir vēl tālāk pasliktinājušies.

Pasaules preču tirdzniecība joprojām stagnē un rūpnīcu jauda netiek izmantota pietiekami. Kalniņš norāda, ka apstrādes rūpniecības nedienas sauc pēc strukturālām pārmaiņām eirozonā, vienlaikus, ekonomists skatījumā ir arī labā ziņa - virkne nepieciešamo strukturālo pārmaiņu jau ir identificētas. Piemēram, Eiropas nākotnes konkurētspējas ziņojumā pieminēta virkne nozīmīgu izaicinājumu, ko Eiropai jārisina, lai uzlabotu savas izaugsmes perspektīvas.

"Veiksmīgāka, konkurētspējīgāka un straujāk augoša Eiropa, protams, mūsu uzņēmumiem nozīmētu straujāk augošas eksporta iespējas. Tomēr jebkuras strukturālās pārmaiņas prasa ilgu laiku. Mūsu uzņēmumiem nav jāgaida uz Eiropas lēmumiem par konkurētspējas veicināšanu. Latvijas uzņēmumi ir pierādījuši spēju pielāgoties un diversificēt noieta tirgus. Vēl aktīvāk domājot par produktivitātes celšanu un investīciju veikšanu, spēsim stiprināt Latvijas konkurētspēju," pauž Kalniņš.

Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad astoņos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 1,5% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu.

Tostarp apstrādes rūpniecībā 2024.gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu bija kritums par 4%, kamēr elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kāpums par 7,8%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 12,1%.