Foto ⟩ “Die Welt”: NATO plāno izveidot vēl 49 jaunas kaujas brigādes (1)

Konkrēti plāns paredz izveidot 49 jaunas lielas vienības, katrā aptuveni 5000 cilvēku, proti, runa ir par NATO karaspēka skaita palielināšanu par aptuveni 250 000 karavīru. Turklāt, lai atbalstītu šo karaspēka vienību darbību, kaujas korpusu skaits būtu jāpalielina no sešiem līdz piecpadsmit, bet divīziju štābu skaits – no 24 līdz 38, vēsta “Die Welt”.

Plāna noraidīšana nav vēlama, uzsver laikraksts, jo tas “kaitētu procesa pieņemšanai” un “liktu apšaubīt visas alianses un, galvenokārt, tās stratēģisko komandieru uzticamību”. “Die Welt” norāda, ka plāni galvenokārt ir vērsti uz pārredzamības un savstarpējas informācijas nodrošināšanu, un izplatīšana notiks “vertikāli”.

Paredzēts būtisks tehniskais pastiprinājums

Dokumentā arī minēta nepieciešamība pēc alianses tehniskā pastiprinājuma, munīcijas un tāla darbības rādiusa precīzo ieroču nodrošinājuma, loģistikas un transporta. Paredzēts, ka tikai sauszemes pretgaisa aizsardzības vienību skaits palielināsies piecas reizes – no 293 līdz 1467 vienībām, kas būs aprīkotas ar Patriot, Iris T-SLM, Skyranger un citām sistēmām. Paredzams, ka uzbrukuma helikopteru skaits palielināsies no 90 līdz 104.

Kā precizē “Die Welt”, dokumentā ir izklāstītas tā sauktās “minimālo spēju prasības” (MCR), ko noteikuši divi NATO augstākie militārie komandieri – amerikāņu ģenerālis Kristofers Kavoli un franču admirālis Pjērs Vandjē. Dokumentā norādīts, ka ir nepieciešami “ievērojami” gaidāmie izdevumi militārajai rūpniecībai. Tajā prognozēts, ka NATO mērķu īstenošana “visticamāk prasīs, lai sabiedrotie ieguldītu aizsardzībā ievērojami vairāk nekā divus procentus no IKP”.

“Die Welt”: Vācija ir viens no NATO vājajiem punktiem

Līdz NATO aizsardzības ministru sanāksmei 2025. gada oktobrī “minimālo spēju prasības” tiks sadalītas starp 32 dalībvalstīm kā obligāti mērķi militāro spēju veidošanai, raksta “Die Welt”. “Piešķirto līdzekļu skaits ir atkarīgs no sabiedrotā relatīvās “bagātības” un iedzīvotāju skaita”. Tajā arī precizēts, ka pēdējo reizi Vācija šai izdevumu pozīcijai piešķīra tikai “aptuveni 9,28 % no kopējām spējām”.

Saskaņā ar publikācijas datiem Bundesvēram būs jānodrošina NATO “piecas līdz sešas papildu kaujas brigādes”, kā arī “papildu kaujas korpusa” un vēl vienas helikopteru vienības komplektēšana. Pašlaik Bundesvēra sastāvā ir astoņas brigādes, devītā ir formēšanas procesā, bet līdz 2031. gadam ir plānots izveidot desmito, precizē “Die Welt”.

Atbildot uz izdevuma vaicājumu, Vācijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Vācijas valdība uzskata, ka “NATO spēju veidošanas mērķu sasniegšana ir valsts prioritāte”.

Jaunais NATO ģenerālsekretārs sola stiprināt Rietumu atbalstu Ukrainai

Jaunais NATO ģenerālsekretārs Marks Rite 3. oktobrī, nebrīdinot par vizīti Kijivā, apsolīja Ukrainai, ka Rietumvalstis pastiprinās Rietumvalstu atbalstu Ukrainai tās aizsardzības karā pret Krieviju.

Rite sacīja, ka Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību “nebeidzas pie robežas”, un tāpēc valstij vajadzētu būt iespējai izšaut tāla darbības rādiusa Rietumu raķetes uz Krievijas teritoriju. “Krievija vada nelikumīgu karu, un tas nozīmē, ka Krievijas iznīcinātāju un raķešu neitralizēšana, pirms vēl tās var tikt izmantotas pret Ukrainas civilo infrastruktūru, var palīdzēt glābt dzīvības,” skaidroja NATO ģenerālsekretārs.

Jautāts par Ukrainas izredzēm kļūt par NATO dalībvalsti, Rite sacīja, ka nesenie sabiedroto kopīgie soļi “veido tiltu uz dalību aliansē”. Viņš paskaidroja, ka tie ietver 40 miljardu eiro finansiālu palīdzību, divpusējus drošības nolīgumus un jaunas NATO komandas izveidi, lai koordinētu palīdzību un karavīru apmācību. Viņš arī apliecināja, ka spēs sadarboties ar ASV neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs šīs valsts prezidenta vēlēšanās novembrī.

Foto: NATO jaunā ģenerālsekretāra Marka Rites vizīte Kijivā