Kazahstānā svētdien notiek referendums par AES būvniecību

AES būvi atbalsta Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs un valdība, taču sabiedrībā valda bažas par riskiem, kas saistās ar AES, un Krievijas iespējamo iesaisti šajā projektā.

Kazahstāna ir pasaulē lielākā urāna eksportētāja, bet 1999.gadā tā slēdza savu vienīgo nelielo reaktoru, ko galvenokārt izmantoja ūdens atsāļošanai.

Pašreiz Kazahstānā nav nevienas AES, un valsts galvenokārt paļaujas uz enerģiju, kas tiek saražota ogļu spēkstacijās un mazākā mērā arī hidroelektrostacijās un atjaunojamās enerģijas nozarē.

Kazahstāna arī importē elektroenerģiju, galvenokārt no Krievijas, jo tās iekārtas, no kurām daudzas ir novecojušas, nespēj apmierināt iekšzemes pieprasījumu.

Valdība apgalvo, ka valstij ir nepieciešama uzticama energoapgāde, un kodolenerģija ir loģiska izvēle, tā kā Kazahstāna ir viena no lielākajām urāna ražotājām pasaulē. "Lai nepaliktu globālā progresa malā, mums ir jāizmanto savas konkurētspējas priekšrocības," sacīja Tokajevs.

Kritiķi savukārt apgalvo, ka to pašu mērķi var sasniegt ar gāzes spēkstacijām, kas, lai gan joprojām izmanto fosilo kurināmo, rada daudz mazāku piesārņojumu nekā ogļu spēkstacijas un ir saistītas ar mazāku risku.