Saskaņā ar dokumentiem, kuru saturs ir zināms “de facto”, banka 2019. gada jūnijā parakstīja vienošanos ar Ašurkovu. Banka piekrita pārdot savu meitas firmu – “Calleri Limited”. Tai piederēja aptuveni 10 miljonus mārciņu vērta savrupmāja Londonas pievārtē. Puses nebija vienojušās par galīgo cenu, bet Ašurkovam būtu jāveic ikmēneša maksājumi.
Dažas dienas vēlāk viens no PNB bankas jaunajiem akcionāriem Saīds Mehraiks piekrita norēķināties Ašurkova vietā, iegūstot no bankas prasījuma tiesības pret Ašurkovu. Taču banka naudu tā arī neieraudzīja. Mehraiks pats ir miris.
Ašurkovs klāsta, ka darījums pajucis. Viņš nekad vērtīgo Londonas īpašumu neieguva, par bankas vienošanos ar Mehraiku neko nezinot.
“Mēs noslēdzām iepriekšēju vienošanos, bet drīz pēc tam darījums nenotika. Kaut kādu iemeslu dēļ Guseļņikova vai bankas pusē. Es nekad neveicu nekādu maksājumus šī līguma ietvaros, es nekad neieguvu šīs kompānijas akcijas,” apgalvo Ašurkovs.
Tāpēc Ašurkovam šķitis dīvaini, ka pēc vairākiem gadiem viņu uzmeklējusi izmeklētāju grupa no Latvijas.
“Viens scenārijs ir, ka izmeklētāji pēkšņi četrus gadus pēc darījuma, kurš nenotika, sagribēja sūtīt šo augsta līmeņa grupu uz Londonu intervēt mani, vienīgo personu no šī darījuma, jo viņi izmeklēja, ko Guseļņikovs un bankas menedžeri potenciāli izdarīja bankā pirms bankrota. Vai otra iespēja – ka kāds motivēja Latvijas tiesībsargājošās amatpersonas, lai viņi atvērtu krimināllietu pret mani vai izpētītu iespēju to izdarīt. Neesmu drošs, un gribētu zināt, kas tiešām notika,” saka Ašurkovs.