:format(webp)/nginx/o/2024/10/06/16401762t1hb897.jpg)
Ukrainas iebrukums Krievijā ir sašūpojis Vladimira Putina varu, uzskata ukraiņu pusē karojošā leģiona “Krievijas brīvība” runasvīrs Cēzars. Intervijā “Nekā personīga” viņš atzīst, ka krieviem, kas karo brīvās pasaules pusē karš beigsies tikai ar diktatora režīma gāšanu. Atšķirībā no daudziem emigrācijā dzīvojošiem opozicionāriem Cēzars ir pārliecināts, ka tas agrāk vai vēlāk notiks.
Pāris nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukraina paziņoja, ka tās pusē karo arī Krievijas pilsoņi. Viņi izveidoja Leģionu “Krievijas brīvība”. Tagad tas ir viens no jau trim krievu brīvprātīgo grupām, kas, kā viņi paši saka, cīnās pret Putina režīmu brīvās pasaules pusē. Pagājušajā nedēļā leģiona pārstāvji uzrunāja Latvijā dzīvojošos Krieviju pametušos līdzpilsoņus, prasot aktīvāku atbalstu.
Starp viņiem ir arī Maksims, kurš ir pazīstams kā leģiona runasvīrs Cēzars. Viņa vienība pašlaik cīnās kopā ar Ukrainas aizstāvjiem pie Harkivas. Saruna ar “Nekā personīga” notiek neilgi pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski izteicies, ka kara beigas ir tuvāk nekā varētu domāt. Ja Ukrainai karš beigsies, kad krievu karaspēks atstās tās teritoriju, tad leģionāriem karš turpināsies līdz režīma maiņai Krievijā.
“Man, krievu cilvēkam, īsta uzvara – tā ir Putina režīma iznīcināšana. Pat ne personīgi Putina, lai gan, kamēr Putins ir dzīvs, karš būs nebeidzams līdz pat viņa nāvei. Ja viņu nomainīs kāds vecs Kremļa komunists Patruševa stilā, karš arī turpināsies, jo tur ir vesels pulks ar tādiem prātā jukušiem deģenerātiem, kuriem karš ar visu pasauli ir vienīgā eksistences forma. Viņi principā nespēj dzīvot citā paradigmā. Man uzvara ir ne tikai personīgi Putina, bet visas Putina sistēmas iznīcināšana katrā manas dzimtenes nostūrī.
Visa viņa 25 gadu politika tā ir propaganda, kas padara cilvēkus aprobežotus un niknus, un stāsta, ka apkārt ir ienaidnieki. Krievija izmirst, pazūd un tiek izdzēstas mazās tautas. To visu dara Putins. Tādēļ man karš beigsies tikai tad, kad es ar ieroci rokās atgriezīšos savas dzimtenes teritorijā, un tur sāksies cits karš. Karš ar korupciju, beztiesiskumu, nabadzību, kriminālo pasauli”.
Leģiona mediķe Anastasija līdz karam dzīvoja un strādāja Francijā. Viņa izšuva greznus rakstus Parīzes smalkākajiem modes namiem. Tagad viņu pazīst ar vārdu Zirka un viņa kaujas laukā glābj dzīvības.
“Jā, es esmu krieviete. Agrāk dzīvoju Urālos, pēc tam Maskavā, un pēdējos 15 gadus Francijā. Es paņēmu pie sevis trīs ukraiņu bērnus, kas pie manis dzīvoja pusgadu, un es jutos vajadzīga, ka es kaut ko varu darīt. Es par viņiem rūpējos, biju tēva un mātes vietā līdz vecāki varēja viņus paņemt pie sevis drošā vietā. Es paliku bez nekā un ar sajūtu, ka tu neko nevari izdarīt.
Es ļoti gribēju iet armijā, bet man likās - kas tu tāda, ko tu vari izdarīt. Un šis "ko tu vari izdarīt?"... mēs, krievi, ar to esam tik ļoti piesūcināti, un tieši tas ir propagandas rezultāts. Izdarīts viss, lai mēs teiktu: nu, un kas mainīsies, ko mēs varam izdarīt? Pat man teica - tu aiziesi, un ko tu viena varēsi izdarīt? Ko nozīmē viena? Pirmkārt nemaz arī ne viena. Un pat tagad es dzirdu no krieviski runājošiem ārzemniekiem pat te - jā tas viss ir lieliski, bet pēc būtības, ko vairs var izdarīt? Jūs saprotat, ka tas, ko jūs sakāt, arī ir tas, ko grib Putins. Jūsu saprāts jau ir uzvarēts. "Nu, ziedošu es desmit eiro kaut kam, ko tie ietekmēs?" Es saku - vispār jā, ietekmēs”.
Zirka ar lielu entuziasmu stāsta, ka pareizās ierīces, piemēram, žņaugi glābj dzīvības. Taču līdz šim 95% no visiem ziedojumiem krievu brīvprātīgo leģionam nākuši no ukraiņiem.
“Ja agrāk mēs varējām cilvēkos pamodināt kaut kādas morālas vērtības, tad tagad es stāstu utilitāras lietas. Vai nu karš mani padarījis tādu niknu vai kas… It īpaši mākslas cilvēkiem, kuru šeit ir ļoti daudz. Cik mākslas cilvēku aizbēga un saņēma aizsardzību Eiropā un šajā valstī. Lūk, viņi visi šurp atbēga un es saku - karš turpinās jau trīs gadus, gala un malas šim karam pagaidām nav. Šī vairs nav maza daļa jūsu dzīves, šī ir jūsu dzīve. Šis turpinās pārāk ilgu laiku, lai jūs varētu izlikties, ka tas nenotiek. Pie jums atnāks un prasīs, ko jūs darījāt kara laikā; ja neprasīs sejā, tad padomās”,
uzsver Zirka.
Kritisks pret saviem līdzpilsoņiem ir arī Cēzars. Kopš kara sākuma liela daļa emigrācijā esošās opozīcijas bijusi skeptiska pret krievu brīvprātīgajiem Ukrainas bruņotajos spēkos. Viņi iebilst pret bruņotu cīņu ar režīmu.
“Var sēdēt ērtajā Eiropā, dzert ķirbju lati, un domāt, ka Putina režīms tūliņ, tūliņ nobriedīs, kritīs. Un pēkšņi - atvainojiet, varbūt izklausīsies rupji - puiši no Vašingtonas reģionālās komisijas piezvanīs šiem ļaudīm pa telefonu, izritinās līdz Maskavai sarkano paklāju un viņi ienāks visi tādi skaisti, baltās frakās un teiks - mēs cietām svešumā, domājām par lielām lietām, domājām par Krieviju un tagad mēs jums parādīsim, kā vajag pa īstam būvēt demokrātiju un kas jādara Krievijai. Tas viss ir brīnišķīgi, bet uzbūvēt nākotni var tikai tie, kas adekvāti uztver realitāti.
Tieši tas būs mūsu uzvaras pamats - kad visiem maniem līdzpilsoņiem, vai vismaz lielākajai daļai pieleks, ka Putins šobrīd karo ne tikai ar Ukrainu, viņš visupirms karo ar Krievijas tautām, viņš iznīcina mazās tautas. Krievija pēdējo 15 gadu laikā zaudējusi 9 miljonus cilvēku, jo tādā Putina Krievijā cilvēki negrib dzīvot un dzemdēt.
Mūsu uzdevums ir censties, lai visa krievu opozīcija apvienotos vienā dūrē, kas Putinam sagādātu spēcīgu informatīvo triecienu, kas atbalstītu krievu brīvprātīgos, kas stāstītu, ka Krievijas pilsoņi nedrīkst palikt malā šajā cīņā. Krievijas pilsoņiem jāsaprot ļoti vienkārša lieta - šajā karā nav iespējams palikt malā. Putins tevi agrāk vai vēlāk piespiedīs karot pret brīvo pasauli, nosūtīs kapā, bet tu vari cīnīties par brīvo pasauli, par brīvu Krieviju, un, ja tu necīnies kopā ar mums, tu vari mums palīdzēt”.
Cēzars uzsver, ka no mums - rietumiem - būs atkarīgs, kad un kā beigsies karš. Ukraina jau tagad ar saviem spēkiem sasniedz to, kas pirms divarpus gadiem bija neiedomājams. Taču no rietumu politiķiem arvien regulārāk dzirdamie aicinājumi izlīgt un karu iesaldēt, viņaprāt, apdraud ne tikai Ukrainu un citus potenciālos Krievijas agresijas upurus - Moldovu, Gruziju un Baltijas valstis, bet arī krievu brīvprātīgo cerības redzēt brīvu Krieviju.
“Tie ļoti spēcīgie triecieni, ko Ukraina pašreiz veic pa Krievijas armiju, pa tās apgādi, - tos Ukraina paveic patstāvīgi. Tieši Ukraina iznīcināja trešo daļu Melnās jūras flotes, praktiski padzina to no akvatorija, un tagad tā slēpjas Novorosijskā. Tieši Ukraina ar pašas izstrādātiem ražojumiem veic spēcīgākos teicienus pa pretinieka lidlaukiem, pa lādiņu noliktavām, pa naftas produktu glabāšanas un pārstrādes centriem. Ukraina to visu dara, bet, ja partneri būs izlēmīgāki un piegādās vairāk ieroču, tad karš var beigties ātrāk, ar mazākiem zaudējumiem, un, protams, ka mēs visi to gribētu.
Kad rietumu politiķi domā, ka izdevīgāk ir atstāt ieročus sev, pietaupīt kāda cita kara gadījumam, ticiet man - labāk par Ukrainas armiju Krievijas uzbrukuma iespēju nevājina neviens. Tai ir milzīga kaujas pieredze un tā maksimāli efektīvi izmanto tos ieročus, ko tai piegādā.
Ja tagad šo karu uzliktu uz pauzes, ja šo karu pārvērstu seriālā, kur mēs pirmajā sērijā redzējām, kā 2014. gadā Putins sagrāba daļu Ukrainas un viņš to centās asimilēt. Mēs redzam, ka tagad viņš sagrābis vēl lielāku teritoriju. Ja starptautiskā sabiedrība, nedod dievs, atļaus viņam to legalizēt, tas, pirmkārt, nostiprinās Putina politisko sistēmu, jo visi Kremļa propagandas spēki tiks koncentrēti, lai to pārdotu kā uzvaru, un tad viņa reitings, kas pēdējā laikā ir ļoti krities, atkal sāks augt. Viņam būs atbalsts, jo, jā, par milzu cenu, bet kaut ko viņš panāca. Un viņš bez pārtraukuma sāks gatavoties nākamajam karam. Kad tas būs - pēc trim gadiem, pēc pieciem, pēc septiņiem - to nezina neviens, bet tas būs noteikti”.
Ukrainas operācija Kurskas reģionā, sagrābjot vairāk nekā tūkstoš kvadrātkilometru Krievijas teritorijas ir pamatīgi iedragājusi Putina reitingu. Neviens nezina, cik vēl šādu triecienu vajadzīgs, lai Krievijas armija pārstātu klausīt diktatoru, taču Cēzars uzskata, ka tas notiks.
“Putins kā pokera spēlmanis nepārtraukti paaugstina likmes. Ievērojiet - viņš aizvien baidās izsludināt nākamo vispārējās mobilizācijas vilni, jo viņš saprot - ja vienkāršu krievu vīrieti sūtīs armijā uz nevajadzīgu karu, tas krievu vīrs tāpat kā pirms simts gadiem var šautenes pavērst pret viņu. Krievijā briest sociāla neapmierinātība, neapmierinātība ar politisko kārtību, ekonomiskām neveiksmēm, mums tas ir obligāti jāizmanto”.
Leģions un pārējās krievu brīvprātīgo vienības Krievijā pasludinātas par teroristu organizācijām. To rindās cenšas iefiltrēties specdienestu pārstāvji. To lapas un sociālo tīklu kanālus dublē, lai pieķertu tos, kas piesakās pievienoties brīvprātīgajiem.
“Kremlis iegulda miljardiem rubļu ne tikai propagandā, bet arī savā aģentūrā. Mums ir Medvečuka piemērs Ukrainā, kad viņš milzīgus līdzekļus nozaga un uz augšu sūtīja izdomātas atskaites ar vārdiem: nāciet, jūs Ukrainā sagaidīs ar ziediem, bet sanāca ne gluži tā. Dabīgi, ka tāda pati publika ir visās Eiropas valstīs. Krievijas aģentūras tīkls ir spēcīgi attīstīts, dabīgi, ka tas viss ir Latvijā un citās Baltijas valstīs, un ar to ir stingri jācīnās. Lai gan strādā viņi ne pārāk efektīvi, viņi ļoti efektīvi izzog līdzekļus.
Jebkurš izlūkdienests uz 80-90 procentiem izmanto atklātas un legālas darba formas. Saprotams, ka ir diversijas, slepkavības, uzbrukumi, bet jāsaprot, ka pamatā viņu darbs ir atvērts, publisks. Rodas ļoti daudz jautājumu Krievijas opozīcijai, tajā skaitā par ļoti nepatīkamiem, netīriem skandāliem, kas tagad izskan - iespējams, kaut kur saskatāmas Maskavas pēdas. Princips šķel un valdi. Nepārtrauktā opozīcijas uzrīdīšana uz mums - krievu brīvprātīgajiem bruņotajiem grupējumiem - ar vārdiem, ka viņi kaut kur skraida, kaut ko šaudās, kas ne pie kā nenovedīs. "Parakstieties uz mūsu kanālu, lieciet "laikus", pārskaitiet naudu, tad mēs uzvarēsim."”
Pēdējos mēnešos “Shahed” droni, ko Krievija raida Ukrainas virzienā mēdz negaidīti mainīt kursu un ielidot Baltkrievijas teritorijā. Kā zināms, viens šāds lidaparāts sasniedza arī Latviju. Cēzars nav pārsteigts, ka Rumānija un Latvija savās robežās nonākušos šahedus nenotrieca, jo, viņaprāt, nevienas NATO valsts gatavība un kaujas spējas netuvojas Ukrainas spēku līmenim. Leģiona pārstāvis gan velta ironiskus pateicības vārdus Baltkrievijai, jo tā beidzot sākusi notriekt tās gaisa telpā lidojošos dronus.