/nginx/o/2024/10/06/16401764t1he629.jpg)
Kaut kas ir nogājis greizi. Tā prezidents Edgars Rinkēvičs raksturoja situāciju, runājot par 27 tūkstošiem jauniešu, kas nemācās un nestrādā. No politiķiem līdz šim izskanējuši dažādi rosinājumi darbaspēka trūkuma risināšanai migrantu piesaiste, bērnu kopšanas atvaļinājuma samazināšana, taču par šo jauno cilvēku iesaistīšanu darba tirgū ideju nav. Neviens arī necenšas noskaidrot, kāpēc viņi izvēlējušies pārtraukt mācības vai kāpēc nevar atrast darbu. Neesot veidu, kā jauniešus sasniegt.
Kristians: “Manuprāt, ir daudz jauniešu, kas iestājas skolā, vai nu viņi nevēlas mācīties, vai viņiem iet grūti ar mācībām, jebkāda iemesla pēc var gadīties tā, ka tu neesi vairs skolā, tuvojas pilngadība un tev ir jābūt pieaugušajam. Un tad daudzi ir apjukuši. Daudzi nezina, ko darīt”.
19 gadīgais ogrēnietis Kristians pirms trim gadiem beidza 9.klasi. Viņš iestājās Ogres tehnikumā, lai mācītos par smago spēkratu tehniķi. Lēmumu mācīties arodskolā viņš pieņēma, jo apkārtējie teica, ka tas būs vieglāk nekā vidusskola. Pēc nepilniem diviem gadiem viņš programmu pameta.
Kristians: “Varēju iziet visu skolu, būtu man sertifikāts, būtu man lielākas darba izredzes. Bet man ir grūti veltīt laiku kaut kam, kas man neinteresē. Un diemžēl tehnikumā nebija profesiju, kas man diži interesētu un kam es vēlētos veltīt laiku. Tādēļ arī es biju tādā saspringtā situācijā, man nekas neinteresēja un es nevēlējos palikt tajā vietā. Jutos iestrēdzis… Divus mēnešus pirms lēmuma, man lēnām sāka nākt tāds stresiņš virsū, un es pārdomāju visu to ļoti daudz reižu, bet pēdējā mēneša laikā līdz dokumentu izņemšanai es sapratu, ka nav vērts tik ļoti pārdomāt to un bendēt sev nervus vai veselību. Ja sirds saka, ka man šis nav labi, tad nevajadzētu uztraukties, ko citi teiks”.
Izņemot klases audzinātāju, skola īpaši neinteresējās, kāpēc Kristians pamet mācības. Ne pamatskola, ne kāds cits jaunieti nebija sagatavojuši šādai situācijai. Viņš nezināja, ko darīt tālāk vai kur meklēt informāciju. Negribēja arī vēlreiz nonākt situācijā, kad jāpamet mācības, jo tās viņu neinteresē. Tā pagāja vairāki mēneši.
Kristians: “Man patīk sportot, es esmu aktīvs cilvēks. Es vienkārši darīju ikdienas lietas – trenējos. Bet kopsummā tā plašāk, biju diezgan apjucis. Neko īsti nedarīju. Sēdēju mājās, lieki tērēju laiku. Un domāju, ko tālāk?”
Aptuveni 27 tūkstoši jauniešu Latvijā nestrādā un nemācās. Gandrīz tik daudz ir iedzīvotāju valsts septītajā lielākajā pilsētā Rēzeknē. No politiķiem skan dažādi rosinājumi darbaspēka trūkuma risināšanai, taču šai jauniešu grupai uzmanību pievērš tikai pastarpināti.
Jauniešu bezdarbs Latvijā pēdējos gadus ievērojami sarucis. Ja 2011.gadā vecumā no 15-29 gadiem Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti bija vairāk nekā 28 tūkstoši, tad 12 gadu laikā skaits samazinājies par 75%. Taču ne visi jaunieši-bezdarbnieki ir reģistrējušies NVA.
Centrālās statistikas pārvalde jau kopš 2011.gada apkopo datus par tā dēvētajiem NEET jauniešiem. Ar to apzīmē jauniešus, kas ir darbspējīgā vecumā, bet kuri nemācās un nestrādā. Aprēķini gan ir tikai aptuveni. Kopš 2011.gada skaits sarucis gandrīz trīskārtīgi – no 80 uz 27 tūkstošiem. Lai gan tie ir aptuveni 10% no visiem jauniešiem šajā vecuma grupā, kopskaits krietni pārsniedz iedzīvotāju skaitu tādās lielās pilsētās kā Ogrē, Valmierā vai Jēkabpilī, kur katrā mīt ap 22 tūkstošiem cilvēku.
Saeimas pavasara sesijas noslēgumā par to runāja valsts prezidents.
Edgars Rinkēviš, Valsts prezidents (20.06.2024.)
Diemžēl izskatās, ka šis tas jau ir nokavēts. 2023.gadā 27 tūkstoši jauniešu no 15 līdz 29 gadiem nekur nemācījās un nestrādāja. Ja tie būtu 10 jaunieši, viņus varētu saukt par dīkdieņiem, bet tie ir 27 tūkstoši. Tātad kaut kas ir nogājis greizi…. Iemesli ir daudz un dažādi, bet diemžēl risinājumi bieži izpaliek.
Atkārtoti par to šonedēļ izteicās arī labklājības ministrs Uldis Augulis.
Uldis Augulis, Labklājības ministrs (ZZS)
NP: Tad sanāk, ka šie jaunieši ir, bet neviens īsti pat neapzina, ka viņi tur ir un kāpēc viņi tur ir?
UA: Tur apstākļi var būt dažnedažādi.
NP: Bet vai nebūtu vērts mēģināt noskaidrot?
UA: To, ko es saku, cilvēkkapitāla pieejamības padomē mēs par šiem jautājumiem runājam, mēs tos esam apzinājuši un tad ir jāsaprot, kā to vispār var izdarīt.
NP: Bet kādi konkrēti risinājumi vēl nav? Kādi soļi?
UA: Es domāju, šobrīd Latvijā neviens nevar nosaukt konkrētu risinājumu.
Politiķiem ir dažādas idejas darbaspēka trūkuma risināšanai. Iekšlietu ministrija plāno palielināt vecuma slieksni uzņemšanai dienestā. Maijā Saeimā apstiprināti likuma grozījumi, ar kuriem atvieglota ārvalstu darbinieku piesaiste. Augulis intervijā portālam Delfi runāja par bērnu kopšanas atvaļinājuma saīsināšanu. Bet par nestrādājošajiem jauniešiem ideju nav.
Galvenā problēma institūciju ieskatā – nav veidu, kā jaunieti sasniegt. Ja viņš ir pametis mācības un nav reģistrējies NVA, tad praktiski viņš atrodas ārpus valsts redzesloka. Cilvēkkapitāla pieejamības padomē, kas izveidota Evikas Siliņas ministru kabineta paspārnē un strādā jau vairāk nekā gadu, šis jautājums esot pārspriests.
Uldis Augulis, Labklājības ministrs (ZZS)
Citu pieejamu resursu jau nav
NP: Bet varbūt var kaut kā mēģināt izdomāt?
UA: Ja jūs izdomāsiet, mēs būsim tikai un vienīgi pateicīgi pieņemt tādu instrumentu, ar ko mēs to varam izdarīt.
2016.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē darbu sāka programma “Proti un dari”. Šī ir vienīgā iniciatīva, kas strādā tieši ar jauniešiem, kuri atrodas ārpus sistēmas. Jaunietis kopā ar mentoru izstrādā individuālu plānu, lai palīdzētu atrast viņam piemērotāko mācību programmu vai profesiju. Pirmo programmas posmu noslēdza pērn.
Raitis Imša, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Struktūrfondu nodaļas vadītājs
Kopā bija iesaistīti 5206 jaunieši. No tiem 71% ir pabeiguši šo projektu veiksmīgi. Manuprāt, tas galvenais rezultāts, ko es personīgi uzskatu, jo tie rezultāti mums ir vairāki, cik jaunieši, no tiem, kas ir pabeiguši mūsu projektu, ir sākuši, vai nu strādāt vai mācīties. 25% no visiem projektā iesaistītajiem jauniešiem mēnesi pēc dalības pabeigšanas ir sākuši strādāt un aptuveni 20% ir sākuši mācīties.
Programmas ietvaros neapkopo iemeslus, kāpēc jaunieši izvēlas nemācīties vai nestrādāt. Imša saka, ka tie ir individuāli, piemēram, jaunietis dzīvo tālu no centra un nav veidu, kā sasniegt skolu vai darbu, vai iespējams jau strādā neoficiāli, vai pēc darba zaudēšanas Covid-19 pandēmijā, tā arī nav izdevies atrast jaunu darbu.
Izglītības un zinātnes ministrijā uzskata, ka galvenā problēma skolu pamešanai ir nepilnības izglītības sistēmā un atbalsta personāla trūkums. Pati ministrija gan datus neievāc, tur vadās pēc pašvaldību teiktā, jo tās apkopo ziņas no iedzīvotājiem.
Kristīne Niedre–Lathere, IZM valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības un valsts valodas politikas jautājumos
NP: Vai pašiem jauniešiem kāds ir pajautājis?
KN: Caur jauniešu organizācijām viennozīmīgi. Ministrijā tiek koordinēts darbs ar jaunatni, tātad attiecīgi šie speciālisti, vai tās ir aptaujas, vai tās ir diskusijas, kur noteikti šie dati tiek vākti… Mums ir ļoti laba sadarbība ar pašvaldībām, kur attiecīgi katra pašvaldība, kas ir izglītības iestāžu dibinātājs ar savām autonomām tiesībām izzina šo jauniešu viedokli, analizē un datus iegūstam mēs.
Programmu īsteno pašvaldības. Taču ne visas vietvaras iesaistās, šobrīd dalību ņēmušas 31 no 43. Imša ir cerīgs, ka būs vismaz 35. Pretēji kā tas bija iepriekš, jaunietis var piedalīties programmā jebkurā novadā, neatkarīgi no viņa reģistrētās dzīvesvietas.
Raitis Imša, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Struktūrfondu nodaļas vadītājs
Es gribētu izcelt veselu reģionu. Tas ir Latgales plānošanas reģions un pašvaldības. Šīs pašvaldības pa tiešām ir kā pirmās iesaistījušās projektā, gan vecajā, gan tagad jaunajā, un iesaistīto jauniešu skaits ir vislielākais. Gandrīz katrs trešais jaunietis ir no Latgales reģiona pašvaldībām.
Pastarpināti jautājums par jauniešiem skatīts arī Saeimas Izglītības komisijā. Tur septembrī Izglītības ministrija klāstīja ieceri, kā atbalstīt jauniešus, kas izkrituši 9.klases eksāmenos. Šogad tādu bija vairāk nekā 700.
Agita Zariņa–Stūre, Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētāja (Jaunā Vienotība)
Mēs esam pieskārušies Ekonomikas ministrijas un šajā sakarā, par to kāds ieguldījums ir pēc tam sabiedrībā, ja viņš kaut kādā brīdī ir izkritis no izglītības process.
NP: Un ko saka Ekonomikas ministrija, kāds ir tas ieguldījums?
AZ: Milzīgs. Par to ir tas stāsts, ko es sākumā teicu, ka skola ir galvenais pamata punkts, kur ir svarīgi, lai viņš neizkrīt no izglītības sistēmas.
Augulis uzskata, ka viens no risinājumiem varētu būt noteikt vidējo izglītību par obligātu. Par to skaļāk un klusāk runā jau sen. 2017.gadā tā laika izglītības ministrs Kārlis Šadurskis norādīja, ka atteikšanās no obligātās vidējās izglītības bijusi viena no lielākajām kļūdām. Ministrijā to mainīt šobrīd neapsver.
Pirms dažiem mēnešiem Kristians absolvēja programmu “Proti un dari”. Mentors viņam palīdzēja atrast darbu uzņēmumā Ogrē. Darbs Kristianam patīk, jo ir atsaucīgi kolēģi. Septembra nogalē puisis iestājies vidusskolā.
Kristians
“Es domāju tas man dzīvi padarītu nedaudz vieglāku, jo to vidusskolu jau esmu pabeidzis un nav lieki par ko domāt vairs. Bet man liekas, tajā pašā laikā, es arī būtu mazliet uztraucies par nākotni. Es joprojām esmu mazliet uztraucies, jo ir vēlams zināt un saprast, ko tu vēlies tālāk, bet ne vienmēr tā būs”.
Izglītības ministrijā ir ideja kā obligātu noteikt izglītību līdz 18 gadiem. Kā tas varētu izskatīties un ko tas nozīmētu jauniešiem, plānam konkrētas aprises vēl nav.