Saeimas pavasara sesijas noslēgumā par to runāja valsts prezidents.
Edgars Rinkēviš, Valsts prezidents (20.06.2024.)
Diemžēl izskatās, ka šis tas jau ir nokavēts. 2023.gadā 27 tūkstoši jauniešu no 15 līdz 29 gadiem nekur nemācījās un nestrādāja. Ja tie būtu 10 jaunieši, viņus varētu saukt par dīkdieņiem, bet tie ir 27 tūkstoši. Tātad kaut kas ir nogājis greizi…. Iemesli ir daudz un dažādi, bet diemžēl risinājumi bieži izpaliek.
Atkārtoti par to šonedēļ izteicās arī labklājības ministrs Uldis Augulis.
Uldis Augulis, Labklājības ministrs (ZZS)
NP: Tad sanāk, ka šie jaunieši ir, bet neviens īsti pat neapzina, ka viņi tur ir un kāpēc viņi tur ir?
UA: Tur apstākļi var būt dažnedažādi.
NP: Bet vai nebūtu vērts mēģināt noskaidrot?
UA: To, ko es saku, cilvēkkapitāla pieejamības padomē mēs par šiem jautājumiem runājam, mēs tos esam apzinājuši un tad ir jāsaprot, kā to vispār var izdarīt.
NP: Bet kādi konkrēti risinājumi vēl nav? Kādi soļi?
UA: Es domāju, šobrīd Latvijā neviens nevar nosaukt konkrētu risinājumu.
Politiķiem ir dažādas idejas darbaspēka trūkuma risināšanai. Iekšlietu ministrija plāno palielināt vecuma slieksni uzņemšanai dienestā. Maijā Saeimā apstiprināti likuma grozījumi, ar kuriem atvieglota ārvalstu darbinieku piesaiste. Augulis intervijā portālam Delfi runāja par bērnu kopšanas atvaļinājuma saīsināšanu. Bet par nestrādājošajiem jauniešiem ideju nav.
Galvenā problēma institūciju ieskatā – nav veidu, kā jaunieti sasniegt. Ja viņš ir pametis mācības un nav reģistrējies NVA, tad praktiski viņš atrodas ārpus valsts redzesloka. Cilvēkkapitāla pieejamības padomē, kas izveidota Evikas Siliņas ministru kabineta paspārnē un strādā jau vairāk nekā gadu, šis jautājums esot pārspriests.