Britu izlūkdienests: Krievijas armija septembrī Ukrainā cietusi lielākos zaudējumus kopš kara sākuma

Britu izlūkdienests šo pieaugumu skaidro ar kaujas zonas paplašināšanos Harkivas un Kurskas apgabalos, kā arī ar kauju intensitātes palielināšanos gar frontes līniju.

Septembrī Krievijas armija aktīvi mēģināja ieņemt Vuhledaru Doņeckas apgabalā. Pilsēta tika uzskatīta par svarīgu bastionu austrumu un dienvidu frontes krustpunktā, jo tajā bija izveidotas spēcīgas Ukrainas armijas aizsardzības pozīcijas un tā atradās netālu no ceļu krustojuma. Vuhledaru krievi ieņēma 3. oktobrī pēc vairāk nekā divus gadus ilgušām kaujām.

Pilsētas aizsardzību nodrošināja Ukrainas armijas 72. brigāde. Tās bezpilota sistēmu bataljona komandieris Andrejs Nazarenko izdevumam “Present Time” pastāstīja, ka pēdējos mēnešos Krievijas karaspēks veicis divus līdz divpadsmit uzbrukumus dienā, kuru laikā Ukrainas armija iznīcinājusi deviņas ienaidnieka brigādes.

“No šodienas pret mums turpina cīnīties vēl četras Krievijas brigādes. Tajās pastāvīgi notiek rotācija, tās nemitīgi ir ar svaigiem spēkiem un sagatavotas. Tāpēc viņiem bija un ir tik liels uzbrukuma potenciāls,”

piebilda komandieris.

Nākamais Krievijas armijas mērķis Doņeckas apgabalā ir Pokrovska, kas kalpo kā galvenais Donbasa Ukrainas armijas apgādes centrs. Ja pilsēta kritīs, nākamās būs Konstantinovka un Družkovka, kā arī daudz lielākās Slavjanska un Kramatorska.

Britu izlūkdienesti prognozē, ka Krievijas spēki turpinās mēģinājumus novājināt Ukrainas armiju, izmantojot dzīvā spēka pārsvaru, lai pārvarētu ukraiņu aizsardzības pozīcijas un gūtu taktiskus panākumus. Situāciju, visticamāk, neietekmēs ziemas tuvošanās, lai gan aukstajā laikā armijas parasti samazina uzbrukuma operācijas, jo laikapstākļi apgrūtina cīņas. Londona uzskata, ka Krievijas armijas zaudējumi saglabāsies augsti – 1000 cilvēku dienā, jo tā paļaujas uz kājniekiem un neveic pēkšņus manevrus.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija lēš, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi vairāk nekā 648 000 militārpersonu. Ukrainas Ģenerālštābs norāda, ka šis skaitlis ir 661 630.

Tajā pašā laikā nogalināto skaits sasniedzis 200 tūkstošus karavīru, 17. septembrī, atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestiem, rakstīja “The Wall Street Journal”. Līdz pagājušā mēneša beigām BBC Krievijas ziņu dienests un “Mediazona” bija noskaidrojuši vairāk nekā 71 tūkstoša bojāgājušo vārdus. Lielākā daļa no viņiem ir “brīvprātīgie”, kas parakstīja līgumus pēc iebrukuma Ukrainā (20%).

Lai kompensētu zaudējumus, armijai ir nepieciešams pastāvīgs jaunu karavīru pieplūdums. Varas iestādes meklē brīvprātīgos reģionos, piedāvājot dāsnas prēmijas, kam šogad pirmajā pusgadā tika iztērēti 8% no federālā budžeta jeb gandrīz 1,5 triljoni rubļu. Saskaņā ar oficiālajiem datiem katru dienu līgumu ar Aizsardzības ministriju paraksta aptuveni 1000 cilvēku. Britu izlūkdienesti šos skaitļus vērtē kā pārspīlētus.