Stāsts par Stīvenu Kalahanu, kurš 1982. gadā Atlantijas okeāna vidū vienatnē pavadīja 76 dienas, ir viens no iespaidīgākajiem izdzīvošanas stāstiem vēsturē. Viņam bija jāstājas pretī milzīgiem fiziskiem un mentāliem pārbaudījumiem, ik dienu cīnoties par to, lai nenomirtu badā, no slāpēm vai haizivs žokļos.

Kad Stīvens Kalahans vienatnē okeāna vidū no sava plosta vērās debesīs, viņš pie sevis nosprieda: “Es vēroju debesis no sēdvietas ellē.”

Jau nedēļām ilgi viņš dreifēja okeāna viļņos kā vilks, kas izraidīts no sava bara. Sāļais okeāna ūdens cauru dienu svilināja viņa ādu, bet svelmainā saule acumirklī sālī pārvērta viņa sviedru lāses. Nemitīgi mocīja slāpes un bads. Tā patiešām bija elle zemes vidū. Tomēr fiziskās sāpes bija nekas salīdzinājumā ar to, kas norisinājās viņa prātā.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X