Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 0,6%. Sarukusi arī inflācijas prognoze

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 3,3% līdz 2,6%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir samazināta no 3,8% līdz 3%.

Latvijas Bankā skaidroja, ka 2024.gada IKP prognozes samazināšanu noteica gan vājāka, nekā gaidīts, izaugsme šogad pirmajā pusgadā, gan arī Centrālās statistikas pārvaldes veiktā IKP iepriekšējo datu revīzija. Joprojām piesardzīgais tautsaimniecības dalībnieku noskaņojums liek lēst gausāku izaugsmes sasparošanos arī šogad otrajā pusgadā.

Tāpat Latvijas Bankā norādīja, ka 2025.gada IKP prognoze samazināta no jūnijā lēstajiem 3,3% līdz 2,6% līdz ar pieticīgāku privātā patēriņa un investīciju līmeni. Neraugoties uz strauju reālo algu kāpumu, privāto patēriņu pašlaik ierobežo uzkrājumu līmeņa atjaunošana pēc augstās inflācijas perioda. Uzkrāšanu papildus motivē pesimistiskais patērētāju noskaņojums. Savukārt investīcijas kavē gan ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izmantošanu saistītu projektu izpildes vilcināšanās, gan rentabilitātes sarukums vairākās nozarēs, gan arī kreditētāju piesardzība. Jaunu kredītu izsniegšana varētu straujāk sekmēties līdz ar būtiskāku procentu likmju samazināšanos.

Savukārt, runājot par 2026.gada prognozi, Latvijas Bankā minēja, lai gan IKP kāpumu nodrošinās gan privātā patēriņa, gan investīciju, gan eksporta komponenti, to pieaugums lēšams lēnāks nekā jūnija prognozē, būtiskāku ietekmi izjūtot no konkurētspējas vājināšanās.

Latvijas Bankā prognozē, ka privātais patēriņš šogad Latvijā pieaugs par 0,2%, nākamajā gadā - par 2,4%, bet 2026.gadā - par 3%, savukārt valdības patēriņš šogad pieaugs par 11,3%, nākamajā gadā - par 1,2%, bet 2026.gadā - par 0,9%.

Rutkaste atzīmēja, ka investīcijas turpina būt vājas.

Latvijas Banka prognozē, ka investīcijām šogad gaidāms kritums par 4,2%, kamēr 2025.gadā tiek sagaidīts pieaugums par 3,4%, bet 2026.gadā - par 4,9%.

Savukārt eksportā šogad prognozēts kritums par 2,1%, kamēr nākamajā gadā gaidāms pieaugums par 1,2%, bet 2026.gadā - par 2,8%. Vienlaikus imports šogad, pēc Latvijas Bankas aplēsēm, samazināsies par 2,5%, kamēr nākamajā gadā pieaugs par 3%, bet 2026.gadā - par 3,2%.

Jau vēstīts, ka 2023.gadā Latvijas IKP, pēc Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem revidētajiem datiem, pieauga par 1,7%, kamēr iepriekš tika ziņots par samazinājumu 0,3% apmērā.

Latvijas Banka samazinājusi inflācijas prognozi šim gadam līdz 1,3%

Latvijas Banka samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,5% līdz 1,3%, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Savukārt 2025.gadam gada vidējās inflācijas prognoze samazināta no jūnijā prognozētā 2,1% līdz 1,5%, bet 2026.gadam inflācijas prognoze samazināta no 1,8% līdz 1,6%.

Rutkaste norādīja, ka šobrīd kopējā inflācija Latvijā ir zema, taču pakalpojumu cenu pieaugums joprojām ir noturīgs.

Kopš šā gada sākuma inflācija Latvijā saglabājusies zema, un pēdējo mēnešu inflācijas dati bija nedaudz zemāki, nekā tika prognozēts 2024.gada jūnijā. Kopš jūnija prognožu izstrādes sarukušas atsevišķu enerģijas un lauksaimniecības produktu nākotnes darījumu cenas. Tādējādi Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2024.gadam samazināta līdz 1,3%.

Arī turpmāko divu gadu inflācijas prognoze ir samazināta - līdz 1,5% 2025.gadā un 1,6% 2026.gadā. Gaidāms, ka enerģijas cenu pārmaiņas inflāciju samazinās, savukārt iekšzemes faktoru loma cenu attīstībā saglabāsies ilgāku laiku. Riskus inflācijas prognozei uztur ģeopolitiskā nenoteiktība, kas neļauj izslēgt nozīmīgas enerģijas un izejvielu cenu svārstības pasaules tirgos.

Vienlaikus Latvijas Banka sagaida, ka 2024.gadā pamatinflācija jeb inflācija neietverot pārtikas un enerģijas cenas, Latvijā būs 3,8%, bet 2025.gadā un arī 2026.gadā - 2,6%.

Latvijas Bankā minēja, ka Latvijas darbaspēka pieprasījuma mazināšanās vērtējama kā īslaicīga. Neliels bezdarba pieaugums un plānotais publiskā sektora atalgojuma fonda pieauguma ierobežojums īstermiņā kavēs vidējās algas kāpumu, taču vidējā termiņā dominēs ierobežota pieejamā darbaspēka ietekme.

Algu kāpums joprojām pārsniedz darba ražīguma pieaugumu, kas vājina konkurētspēju. Latvijas eksporta daļu ārējā tirgū ietekmēs ne vien spēja pielāgoties strukturālām pārmaiņām ārējā tirgū, bet aizvien vairāk arī relatīvo izmaksu dinamika. Iepriekš dominējošo ārējā tirgus vājuma ietekmi uz Latvijas eksportu aizstās konkurētspējas izaicinājumi, norādīja Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā prognozē, ka bezdarbs 2024.gada beigās Latvijā būs 7,1% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, 2025.gada beigās - 6,8%, bet 2026.gada beigās - 6,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Savukārt bruto algas pieaugums 2024.gadā prognozēts 9,7% apmērā, 2025.gadā - 6,7% apmērā, bet 2026.gadā - 7,3%.

Latvijas Banka šogad prognozē valsts budžeta deficītu 3,1% apmērā no IKP

Latvijas Banka šogad prognozē valsts budžeta deficītu 3,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr jūnijā budžeta deficīts šajā gadā tika prognozēts 3,8% apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Deficīta vērtējums 2024.gadam uzlabojies salīdzinājumā ar jūnijā prognozēto labākas darbaspēka nodokļu izpildes dēļ, ko veicināja būtiskais algu pieaugums tautsaimniecībā.

Tomēr vidējā termiņā zemāks IKP līmenis padara budžeta deficīta attiecību pret IKP nepievilcīgāku, nekā lēsts jūnijā, norādīja Latvijas Bankā. Tostarp 2025.gadā valsts budžeta deficīts prognozēts 3,3% apmērā no IKP, bet 2026.gadā - 3,2% apmērā no IKP.

Šo faktoru ietekmē arī valdības parāds tiek prognozēts lielāks nekā pērn. Turpmākajos gados, ņemot vērā aizņemšanās nepieciešamību, valsts parāda līmenis tuvosies 50% no IKP.

2024.gadā - vispārējās valdības parāds lēsts 47% apmērā no IKP, 2025.gadā - 48,4% apmērā no IKP, bet 2026.gadā - 49% apmērā no IKP.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā piebilda, ka valdības izdevumu kāpums pēdējos gados vērojams visās Baltijas valstīs, radot papildu izaicinājumus budžeta deficīta ierobežošanā.

Viņš teica, ka Latvijā valdības izdevumi pieauguši no 38,4% no IKP 2019.gadā līdz gandrīz 44% no IKP. "Tos noteikti ietekmēja vairāki faktori, kas saistīti ar aizsardzības izdevumu pieaugumu, bet kopumā, piemēram, pandēmija un energoresursu krīzes atbalsts, ir stimulējis šo izdevumu pieaugumu," sacīja Rutkaste.

Viņš arī papildināja, ka šo rādītāju nav tik viegli samazināt, jo vairākās nozarēs trūkst finansējuma, tostarp pieaug izdevumi aizsardzībai, kā arī finansējums ir nepieciešams veselības aprūpes jomā un citur.

"Kopumā rezerve izdevumu optimizācijai, visticamāk, ir, ņemot vērā šo straujo pieaugumu," atzīmēja Rutkaste.