Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Eksporta kalvē darba duna kļūst skaļāka

Foto: Shutterstock

Ekonomiskās nestabilitātes pieaugums pasaulē tradicionāli nemet līkumu arī Latvijai, un arī iepriekšējie gadi nebija nekāds izņēmums. Līdz ar inflācijas un tam sekojoša procentu likmju kāpuma izraisītu patēriņa bremzēšanos pasaulē ievērojami cieta arī Latvijas eksports un tā galvenais balsts – apstrādes rūpniecība, kura jau gandrīz divus gadus ir strādājusi ar produkcijas izlaides samazināšanos. Taču šobrīd jau sāk likties, ka negāciju jūrā lēnām sāk vīdēt cerību krasts.

Ekonomiskās nestabilitātes pieaugums pasaulē tradicionāli nemet līkumu arī Latvijai, un arī iepriekšējie gadi nebija nekāds izņēmums. Līdz ar inflācijas un tam sekojoša procentu likmju kāpuma izraisītu patēriņa bremzēšanos pasaulē ievērojami cieta arī Latvijas eksports un tā galvenais balsts – apstrādes rūpniecība, kura jau gandrīz divus gadus ir strādājusi ar produkcijas izlaides samazināšanos. Taču šobrīd jau sāk likties, ka negāciju jūrā lēnām sāk vīdēt cerību krasts.

Šo pagrieziena punktu daudzi saista ar centrālo banku, tajā skaitā Eiropas Centrālās bankas (ECB), monetārās politikas pārmaiņām. Jāpiebilst, ka šajā desmitgadē attiecībā uz to, kādu kursu virza monetārās sistēmas kārtības sargi, esam piedzīvojuši visai pamatīgus zigzagus, sākotnēji kovidlaikā naudu “meta pakaļ”, bet pēc tam to strauji izņēma no ekonomikas ar augstākām procentu likmēm, savukārt tagad procentu likmes atkal sarūk, lai ekonomikā būtu vairāk naudas. Tā ir mūsu cerība, ka lētāki un vieglāk pieejami aizdevumi liks būvēt mājas un attīstīt dažādus investīciju projektus, jo tas paver visai plašas darba iespējas arī Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem.

Svarīgākais
Uz augšu