Kuram būs apgaismot pasauli? "Strāvas karš", kurā spēkojās Edisons, Vestinghauss un Tesla

1880. gados visi trīs pieminētie izgudrotāji metās skarbā cīņā par to, kura radītās tehnoloģijas būs pamatā elektriskajam apgaismojumam visā Amerikā. Mākslas filmā “Strāvas karš” (The Current War, 2017), kas skatāma LMT Viedtelevīzijā, spilgti parādīta šī spriedze, šī vēlme būt pirmajam un vislabākajam.

VIDEO: FILMAS KACEKLIS

Zināms, ka Edisons valsts apgaismošanā rosināja izmantot līdzstrāvu (DC), kamēr Vestinghauss maiņstrāvu (AC). Kā vēstīts tiešsaistes skaidrojošajā vārdnīcā “tezaurs.lv”, maiņstrāva ir elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums, savukārt līdzstrāva ir elektrisko lādiņu orientēta kustība nemainīgā virzienā. Tieši atšķirība starp šīm divām strāvām kļuva par domstarpību pamatu galvenokārt starp Edisonu un Vestinghausu.

“Ja mēs dzīvotu Edisona pasaulē, mums ik pēc kilometra vai diviem būtu lielas, ar oglēm darbinātas rūpnīcas, jo līdzstrāva nespēj veikt lielus attālumus. Maiņstrāvas labākā īpašība ir tāda, ka to var nosūtīt ļoti tālu un vajadzīgajā vietā izplatīt, cik vien vajadzīgs,” raksta grāmatas “Empires of Light: Edison, Tesla, Westinghouse, and the Race to Electrify the World” autore Džilla Džounsa.

Tomēr līdzstrāva dzinēju kontekstā bija krietni priekšā maiņstrāvai, un elektrisko dzinēju pilnveidošana tolaik bija ļoti nozīmīga. Tai bija liels potenciāls, jo efektīvākā dzinēja radīšana nozīmētu pamata likšanu nākotnes mašīnām, ierīcēm un rūpnīcām.

Tesla vēlējās radīt maiņstrāvas dzinēju, tāpēc centās panākt sadarbību ar Edisonu, kad viņš 1884. gadā strādāja Ņujorkā. Tomēr, kad sešus mēnešus vēlāk kļuva skaidrs, ka Edisonu šī ideja neinteresē, Tesla no viņa novērsās.

Edisons turpināja apgalvot, ka viņa līdzstrāvas sistēma ir labāka, kaut arī daudz kas liecināja par pretējo. Tad viņš pieķērās pēdējam salmiņam – faktam, ka maiņstrāvas spriegums var būt lielāks nekā līdzstrāvas. Līdz ar to maiņstrāva ir cilvēkam bīstamāka.

Drīz vien Edisonam radās iespēja demonstrēt, cik tieši tā ir bīstama.

1887. gadā Ņujorkas štata valdība lūkoja pēc jauniem veidiem, kā  notiesātajiem humānāk izpildīt nāvessodu, jo pēdējā laikā dažas pakāršanas bija nogājušas greizi. Valstsvīri šajā jautājumā vērsās pie Edisona, kurš sākumā nevēlējās sadarboties, jo allaž bija teicis, ka neradīs ieročus un ierīces, kas nogalina cilvēkus, kā arī bija nāvessoda pretinieks. Tiesa, drīz viņš saprata, ka šī ir lieliska iespēja, kā “ieknābt” Vestinghausam. Tāpēc viņš ieteica izmantot maiņstrāvu, lai ātri un ar vismazākajām ciešanām nogalinātu nāviniekus.

Kā medijs “TIME” rakstīja 2010. gadā, tolaik Edisons sāka sadarboties ar Vestinghausa pretinieku Haroldu Braunu, kura eksperimentā Edisona laboratorijā tika noskaidrots, ka suns spēj izturēt 1000 voltu stipru līdzstrāvu, savukārt mirst jau pie 300 voltiem maiņstrāvas. Lai to pierādītu, preses konferences laikā ar strāvu tika nogalināts suns. Vēlāk Brauns radīja elektrisko krēslu, savukārt Edisons viņam palīdzēja sagādāt maiņstrāvas ģeneratorus.

1890. gada 6. augustā 6:40 no rīta Oburnas cietumā, Ņujorkā, šajā elektriskajā krēslā sēdās Viljams Kemlers, kurš bija apsūdzēts savas sievas noslepkavošanā. Caur viņa ķermeni 17 sekundes tika laista 1300 voltu maiņstrāva, tomēr viņš nenomira, acīm redzami mokoties un kampjot pēc elpas. Tad strāva tika palielināta līdz 2000 voltiem. Četras minūtes vēlāk viņa ķermenis aizdegās, un viņš tika pasludināts par mirušu. Par spīti Edisona centieniem ar to nepietika, lai sakautu Vestinghausu.

Kad Tesla 1888. gadā nodemonstrēja savu maiņstrāvas motoru, Vestinghauss iegādājās Teslas patentus un nolīga viņu motora komercializēšanai.

“Kad Tesla atrisināja problēmu un radīja motoru, kas darbotos ar maiņstrāvu, tā kļuva par galveno nākotnes tehnoloģiju,” rakstīja Džounsa.

1893. gadā Vestinghausa uzņēmums uzvarēja, saņemot atļauju apgaismot Čikāgas Pasaules izstādi. Ar to arī strāvas kari bija noslēgušies. Tajā pašā gadā viņš parakstīja līgumu, kas ļāva viņam Niagāras ūdenskritumā izvietot maiņstrāvas ģeneratorus, savukārt 1895. gadā – tur pirmo hidroelektrostaciju.

Taču Edisona karjera ne tuvu nebija galā. Viņa izgudrotā kinokamera un kinetoskops padarīja viņu par kino tēvu. Turklāt Edisons vēsturē joprojām ir daudz pazīstamāks nekā Vestinghauss.

“Par Edisonu un to, kāpēc viņš ir tik slavens, es vienmēr saku, ka mēs visi saprotam viņa izgudrojumus un tie mums sniedz milzīgu baudu,” rakstīja Džounsa.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".