Valsts centīsies mazināt ieslodzīto neformālo hierarhiju cietumos

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) šī gada sākumā pasludināja spriedumu lietā "D. pret Latviju", secinot, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas - spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums, garantēto tiesību pārkāpums. ECT uzskatīja, ka valsts iestādes nebija rīkojušās pietiekami, lai novērstu ieslodzījuma vietās pastāvošo ieslodzīto neformālo hierarhiju.

Ministrijā norāda, ka šī gada jūlija vidū ieslodzījuma vietās atradās 3348 ieslodzītie, no tiem 2461 notiesātais un 887 apcietinātie. Ieslodzījuma vietās atradās 230 sievietes, 13 nepilngadīgie, tāpat arī 76 uz mūžu notiesātie un 115 ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie. Latvijā pēdējos desmit gados ilgstoši samazinās ieslodzīto skaits, bet pēdējos gados ir vērojama skaita stabilizācijas tendence ar pavisam nelielām pieauguma pazīmēm.

Vispārīgi ieslodzīto neformālā hierarhija jeb ieslodzīto pašu praktizēta iedalīšanās noteiktās grupās ir vairāk vai mazāk izteikta ieslodzīto subkultūras sastāvdaļa, kas lielākoties mantota no padomju laikiem un cariskās Krievijas ieslodzījuma sistēmas, vērtē TM. Neformālā hierarhija vēsturiski ir veidojusies kā atbildes vai pretnostatījuma reakcija uz sabiedrībā pastāvošo kārtību, tā kalpo kā ieslodzītos un bijušos ieslodzītos apvienojošs saziņas, "kultūras" un attiecību modelis, kas veido īpašu subkultūru.

Ministrijā lēš, ka ieslodzīto neformālās hierarhijas pastāvēšanu veicina ieslodzījuma vietu infrastruktūra, kas pieļauj neformālas ietekmes pastāvēšanu un izplatīšanos un attiecīgas uzvedības iespējamību. Tāpat to veicina personāla attieksme, ja tas pieņem, pieļauj vai pakļaujas atsevišķu ieslodzīto vai ieslodzīto grupu varai, vai paļaujas, ka atsevišķas situācijas tiks risinātas ar ieslodzīto rokām. Tāpat situāciju ietekmējot ieslodzīto vidē atzīto vērtību un uzvedības nosacījumi, kas zināmā mērā atspoguļojot arī sabiedrībā kopumā pastāvošās vērtības.

Īstenojot pasākumus, var mazināt ieslodzīto neformālās hierarhijas pastāvēšanu un izpausmes, klāsta TM. Tāpat svarīgi apzināties, ka ieslodzīto neformālā hierarhija un tās tradīcijas ir zināms vēsturiskais mantojums. Tomēr pēdējās desmitgadēs tas zaudējot savu lomu un mainās.

Raugoties no valsts iestāžu viedokļa, TM skatījumā, ieslodzīto neformālās hierarhijas pastāvēšanu var mazināt ar standartiem atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanu un kvalitatīva personāla nodrošināšanu. Savukārt ieslodzīto vidū pastāvošās vērtības un uzvedību valsts iestādes varot ietekmēt netieši, pilnveidojot resocializācijas procesu, kura rezultātā aizvien vairāk ieslodzīto kļūst spējīgi pieņemt patstāvīgus lēmumus, iegūst zināšanas un prasmes dažādu dzīves situāciju un problēmu risināšanai tiesiskā veidā.

Tāpat ir iespējams ieviest dažādus tehnoloģiskus risinājumus ieslodzījuma vietās, tostarp kvalitatīvu un efektīvu videonovērošanas sistēmu ieslodzījuma vietās, kā arī veicot regulāras drošības pārbaudes, lai identificētu un novērstu potenciāli bīstamas situācijas un ierobežotu neformālās hierarhijas darbību.

Kopš ECT spriedumā aprakstītajiem notikumiem Latvijas ieslodzījuma vietās ir veikti būtiski pārveides un pilnveidošanas procesi, kam ir ietekme uz spriedumā minētajiem problēmjautājumiem, savu darbu vērtē TM. Daudzi no pilnveidojumiem šobrīd esot nobeiguma posmā, un tuvākajos gados ir sagaidāms to ieviešanas efekts, tostarp ietekme uz ieslodzīto neformālās hierarhijas izpausmju mazināšanos.

Ministrijā norāda, ka ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieku atalgojums kopš 2017.gada ir būtiski pieaudzis. 2017.gadā vidējā atlīdzība pirms nodokļu nomaksas bija 1117 eiro apmērā, bet 2024.gadā - 1722 eiro.

Pārvaldes amatpersonu mēnešalgu apmērs 2023.gadā tika palielināts vidēji par 10%, 2024.gadā - par 9% - un to plānots palielināt arī 2025.gadā, ja valdība pieņems attiecīgu lēmumu 2025.gada budžeta sagatavošanas periodā.

Papildus ministrija ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, uzskatot, ka amatpersonu vakanču mazināšanas nolūkā ir nepieciešams ne tikai palielināt atalgojumu, bet arī paplašināt to personu mērķa grupu, kuras var pretendēt uz dienestu pārvaldē un iekšlietu dienestos. Tāpēc TM ir izstrādājusi grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā.

Šajā likumprojektā ietvertie grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz vecuma un izglītības kritēriju personas pieņemšanai dienestā iekšlietu dienestos un pārvaldē. Tas ļaušot paplašināt personu grupu, kas var pretendēt uz dienestu iekšlietu dienestos un pārvaldē un var būtiski uzlabot situāciju ar vakanto amata vietu skaita mazināšanu, domā TM. Tāpat esot veikti pasākumi personāla mainības mazināšanai, piemēram, esot ieviestas apmācības, darba snieguma vadība un motivēšana.

Jaunā Liepājas cietuma darbības uzsākšanas rezultātā tiek plānota atsevišķu esošo ieslodzījuma vietu slēgšana. Tā kā Latvijā šobrīd nepastāv ieslodzījuma vietu pārapdzīvotība, tad paralēli jaunā Liepājas cietuma būvniecībai šobrīd notiek darbs pie esošo ieslodzījuma vietu izvērtēšanas, lai lemtu par to, kuras no tām tiks slēgtas.

Jau šobrīd ir skaidrs, ka Kurzemes reģionā nav nepieciešami divi cietumi, tāpēc esošais Liepājas cietums tiks slēgts. Ministrija lēš, ka jaunā Liepājas cietuma darbības rezultātā tiks slēgti vismaz trīs cietumi vai cietumu daļas un tam būs būtiska ietekme uz ieslodzīto neformālās hierarhijas pastāvēšanas iespēju mazināšanu.

Pēc jaunā Liepājas cietuma darbības uzsākšanas, Latvijas ieslodzījuma vietu sistēmā būs 1704 vietas ieslodzītajiem ar standartiem atbilstošos apstākļos, tostarp 80 vietas Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, 200 vietas Atkarīgo centrā Olaines cietumā, 224 vietas Valmieras cietumā un 1200 vietas jaunajā Liepājas cietumā.

Pēc tam, kad tiks slēgtas vairākas sliktākā stāvoklī esošās ieslodzījuma vietas un ieslodzīto izvietošana notiks pēc jauna regulējuma, ieslodzīto skaits kamerā kopumā samazināsies un tam būs ietekme uz ieslodzīto neformālās hierarhijas mazināšanos, tādējādi pildot ziņojumos norādīto, domā TM.