Pieaugs akcīzes nodoklis degvielai, bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem

FM skaidro, ka nepieciešams pārskatīt akcīzes nodokļa piemērošanu, lai varētu daļēji kompensēt gan darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu, gan arī palielināt valsts budžeta līdzekļus, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad kritiski ir nepieciešams finansējums ārējai un iekšējai drošībai un citiem sabiedrībai būtiskiem pasākumiem.

Plānoto izmaiņu ietekmē 2025.gadā valsts budžetā paredzēts iekasēt 42,87 miljonus eiro.

Akcīzes nodokļa likmju izmaiņu rezultātā viena litra dīzeļdegvielas 2025. un 2026.gadā nodokļu dēļ cena pieaugs par 3,2 centiem ik gadu, bet svinu nesaturošam benzīnam - par 2,7 centiem ik gadu. Savukārt viena litra autogāzes cena 2025. un 2026.gadā nodokļu dēļ varētu pieaugt par 1,9 centiem ik gadu.

Pēc FM paustā, tādējādi nodokļu izmaiņu dēļ komerctransportam izmaksas pieaugtu par apmēram 64 centiem uz 100 kilometriem, pieņemot, ka vidējais dīzeļdegvielas patēriņš ir 20 litru uz 100 kilometriem.

Paredzēts atcelt akcīzes nodokļa atbrīvojumu naftas produktiem, ko izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā, nosakot akcīzes nodokļa likmi kā naftas produktiem, kurus izmanto kā kurināmo.

Attiecībā uz kurināmo dabasgāzes izmaksas mājsaimniecībām nodokļu dēļ pieaugtu par 2,7 centiem uz vienu kubikmetru ik gadu, sašķidrinātas naftas gāzes izmaksas pieaugtu nodokļu dēļ pieaugtu par 5,3 centiem uz vienu kilogramu ik gadu, bet dīzeļdegvielas, kuru izmanto par kurināmo, izmaksas nodokļu dēļ pieaugtu par 5,8 centriem litrā 2025.gadā un par 3,2 centriem litrā 2026.gadā.

Tāpat no 2025.gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem no 7,4 eiro par 100 litriem līdz 11 eiro par 100 litriem. Tādējādi nodokļu daļa vienam litram dzēriena pieaugtu par četriem centiem, skaidro FM.

No 2027.gada, lai harmonizētu akcīzes nodokļa likmes ar Baltijas valstīm, paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi arī alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, kā arī tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem, piemēram, karsējamai tabakai, tabakas lapām, e-šķidrumam un tabakas aizstājējproduktiem.

Tādējādi, pēc FM aprēķiniem, stiprā alkoholiskā dzēriena 0,5 litru pudeles cena (alkohola saturs 40 tilpumprocenti) 2027.gadā varētu pieaugt par 0,15 centiem, vīna pudeles (0,75 litri) - par sešiem centiem, bet 0,5 litru alus pudeles (alkohola saturs 5,2 tilpumprocenti) - par diviem centiem.

Nodokļu daļa (minimālais akcīzes nodokļa līmenis un tam piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa daļa) paciņai cigarešu 2027.gadā pieaugs par 46 centiem, paciņai karsējamās tabakas (5,3 grami) - par 19 centiem. Smēķējamās tabakas 40 gramu iepakojuma cena varētu pieaugt par 62 centiem, bet viena cigāru vai cigarillu iepakojuma (10 gabali) - par 29 centiem.

Savukārt elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem nodokļu līmenis par divu mililitru iepakojumu pieaugs par 10 centiem, bet par 10 mililitru iepakojumu - par 48 centiem. Nodokļu daļa tabakas aizstājējproduktiem, piemēram, nikotīna spilventiņi (14 gramu iepakojums) 2027.gadā pieaugs par 28 centiem.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt degvielas limitu no trešās valsts iebraucošā komerciālā transportlīdzekļa standarttvertnēs ne vairāk kā 200 litru apjomā. Iebraukt Latvijā ar komerciālo mehānisko transportlīdzekli, kura degvielas standarttvertnēs degvielas apmērs pārsniegs 200 litrus, būs aizliegts.

Likumprojekts tiek virzīts "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" pavadošo likumprojektu pakotnē, kas stāsies spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.

Palielinās dabas resursu nodokļa likmes akmeņoglēm, koksam un lignītam

Valdība otrdien atbalstīja dabas resursu nodokļa (DRN) likmes palielināšanu akmeņoglēm, koksam un lignītam, ko izmanto kā fosilo kurināmo.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka likumprojekta "Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā" mērķis ir sagatavoties turpmākajām izmaiņām minimālajos nodokļu līmeņos kurināmajam.

DRN likmes akmeņoglēm, koksam un lignītam pēdējo reizi tika pārskatītas 2020.gadā. Šobrīd Eiropas Savienības (ES) Padomes darba grupās notiek darbs pie enerģētikas nodokļu pārskatīšanas, kas paredzēs nodokļu piemērošanu visiem energoproduktiem pēc to enerģijas satura un vides snieguma.

Tādējādi fosilajiem kurināmajiem noteikta minimālā nodokļu likme - 0,9 eiro par gigadžoulu (GJ) 2025. un 2026.gadā un viens eiro par GJ no 2027.gada.

KEM Norāda, ka likumprojekta ieviešana radīs DRN maksājumu pieaugumu par oglēm, koksu un lignītu, jo nodokļa likmes pieaugs vidēji par 18% periodā no 2025. līdz 2026.gadam un par 30% 2027.gadā.

Kopumā šis palielinājums ir uzskatāms par samērīgu, jo aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam ir noteikts, ka KEM līdz 2026.gada beigām izstrādā normatīvo regulējumu ar mērķi ierobežot jaunu fosilo kurināmā iekārtu uzstādīšanu individuālajā siltumapgādē, kā arī fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniska ierobežošana attiektos uz elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas iekārtām, kā arī uz rūpniecības produkcijas ražošanas iekārtām un pakalpojumu sektoru.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.

Atbalsta arī turpmāku samazinātu PVN svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

Arī turpmāk svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem paredzēts piemērot samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, paredz valdības otrdien atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) virzītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Pasākumam uz valsts budžetu plānota negatīva ietekme - 2025.gadā 17,1 miljons eiro, 2026.gadā 19,1 miljons eiro, 2027.gadā 23,4 miljoni eiro un 2028.gadā 24 miljoni eiro.

Ņemot vērā, ka PVN samazinātās likmes ieviešana ir atkāpe no vispārējās PVN sistēmas un to, ka, piemērojot PVN samazināto likmi 12% apmērā svaigo augļu, ogu un dārzeņu piegādēm, jātiecas sniegt labumu galapatērētājiem, proti, padarot šos produktus pieejamākus iedzīvotājiem, tad nepieciešams izvērtēt attiecīgas normas efektivitāti, likumprojekta anotācijā skaidro FM.

Līdz ar to ar Ministru kabineta sēdes protokollēmumu tiek uzdots Zemkopības ministrijai līdz 2028.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenām galapatērētājiem, tai skaitā salīdzināt cenu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm galapatērētājiem reģionālajā līmenī.

FM patlaban strādājot arī pie izmaiņām citos normatīvajos aktos, kas sniegs atbalstu lauksaimniekiem. Tostarp paredzēts saglabāt vienu no atbalsta mehānismiem - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Atbrīvojums ir spēkā no 2013.gada, un tā piemērošanas termiņš ir ticis regulāri pagarināts. Atbrīvojuma darbību paredzēts pagarināt vēl uz pieciem gadiem - līdz 2029.gadam, pēc tam atkārtoti vērtējot tā efektivitāti.