:format(webp)/nginx/o/2024/10/09/16407348t1h7c77.jpg)
Lai plašāk aizsargātu Latvijas autoru darbus un veicinātu legāla satura izmantošanu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) drīzumā varēs ierobežot un bloķēt pirātiskās tīmekļvietnes. To paredz Autortiesību likuma grozījumi, ko trešdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un lēma virzīt izskatīšanai Saeimā.
Izmaiņas paredz papildināt autortiesību regulējumu ar piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti. Turpmāk autori varēs vērsties NEPLP, ja viņu tiesības būs pārkāptas un viņu radītie darbi publicēti internetā nelikumīgi. Savukārt NEPLP varēs ierobežot vai pat bloķēt prettiesiskas un kaitnieciskas interneta vietnes, paredz likuma izmaiņas.
Šis ir tikai viens no maziem soļiem, kas mums būtu jādara, lai veicinātu legāla satura izmantošanu, it īpaši, lai aizsargātu Latvijas autoru darbus pret nelegālu izmantošanu, uzsver Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima, norādot, ka šīs izmaiņas komisija virzīs izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā nākamnedēļ.
Patlaban, lai ierobežotu pirātiskās tīmekļvietnes, personas var vērsties tiesā.
Mūzikas, filmu, grāmatu un datorprogrammu nelegālas izmantošanas apjoms Latvijā šobrīd ir liels, bet līdzšinējā kārtība, lai pret to cīnītos, ir izrādījusies neefektīva, jo tas ir ilgi un dārgi, šodien komisijas sēdē akcentēja Kultūras ministrijas pārstāve. Viņa norādīja, ka tāpēc NEPLP šādas pilnvaras nepieciešamas, un tas varētu labāk palīdzēt cīnīties pret autortiesību pārkāpumiem. Izmaiņas arī nepieciešamas, lai veicinātu legāla satura izmantošanu.
NEPLP padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš deputātiem skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai aizsargātu, pirmkārt, Latvijas autoru darbus. Kā piemēru viņš minēja gadījumu, kad divas dienas pēc kādas latviešu filmas pirmizrādes to varēja brīvi noskatīties internetā, un nevienam Latvijā nav pilnvaru vērsties pret šo pirātisko vietni. Teorētiski to var darīt policija, bet praktiski neviens to nedara, akcentēja I.Āboliņš.
2020.gadā Latvijas interneta lietotāji visbiežāk Eiropas Savienībā izmantoja nelegālu saturu – 13,9 reizes mēnesī (Igaunijā – 12,5, bet Lietuvā – 11,5; vidēji Eiropas Savienībā – 5,9 reizes mēnesī), liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja veiktais pētījums.
Savukārt Kultūras ministrijas pētījumā norādīts, ka 2021.gadā 15 procenti cilvēku pēdējā pusgada laikā izmantoja pirātiskās video satura straumēšanas vietnes. No tiem – 42,5 procenti respondentu šādas vietnes lietoja ikdienā – vismaz reizi nedēļā vai biežāk.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)