/nginx/o/2024/10/10/16408048t1ha0a3.jpg)
“Yana atkal dod,” rakstīts uz tortes, kuru karmīnsarkanām lūpām laiza influencere ar 69 tūkstošiem sekotāju. Ziņojums uz tortes ir “Optibet” tiešsaistes kazino bonusa kods. Tam seko instrukcija, kā to ievadīt, un piebilde: “I love u guys un atcrēties – Yana Bruk dod tikai optibet spēlētājiem*”.
Virkne Latvijā populāru influenceru kļuvuši par azartspēļu reklāmas sejām. “Kā šis vispār ir legāli?” – šāds jautājums radās Egīlam, kurš azartspēļu atkarības dēļ ir mēģinājis nonāvēties. Atbilde ir – nav. Bet uzraugus tas neinteresē.
“Uz papīra” azartspēļu reklāmas Latvijā ir aizliegtas. Realitātē rēgojas acu priekšā lielākajos sporta pasākumos, influenceru ierakstos, kultūras norisēs – un nu jau arī uz ielām.
Tā uz Re:Baltica jautājumu par to, cik nopelna no sadarbības ar azartspēļu uzņēmumiem, atbild Jānis Krīvēns jeb Krivenchy, kuram Instagram seko 40 tūkstoši. Vieni viņu zina kā reperi grupā Singapūras Satīns, citi kā “detektīvu” šovā Balss Maskā, vēl kādi kā varoni režisora Sandija Semjonova dokumentālajos seriālos.
Krīvēnam ir daudz lomu, un viena no tām ir arī “kaut kas līdzīgs oficiālam talismanam vai simbolam” zīmolam OlyBet.
Re:Baltica uzrunāja piecus influencerus – azartspēļu reklamētājus. Krīvēns bija vienīgais, kuram sākumā pietika drosmes klātienes intervijai. Taču nākamajā dienā viņš atrakstīja, ka “mazliet pagulējis uz tēmas” un vēlas atbildēt rakstiski, jo “tēma sensitīva un, ņemot vērā tās nopietnību, es ļoti viegli varu iebraukt auzās ar to, kā es runāju.”
/nginx/o/2024/10/10/16408049t1h0c23.png)
Krīvēns uz pārējo fona izceļas ar to, ka ar azartspēļu uzņēmumiem sadarbojas jau gadiem. Savulaik tas bija “Laimz”, tad “LV BET”, tagad “OlyBet”. Atbildot uz ekspertu teikto, ka šīs reklāmas var pamudināt ieslīgt atkarībā, viņš saka: “Azartspēļu reklāmas ietekme ir ļoti individuāla, un, ja cilvēkam nav intereses par azartspēlēm, pat radošākais mārketings to nespēs uzrunāt vai pamudināt uz spēlēšanu. (..) Es vēl ļoti labi atceros, kad žurnālos un uz ielām bija cigarešu reklāmas. To visu aizliedza – vai tāpēc cilvēki sāka mazāk smēķēt?”
Krīvēna instagrams ir raibs. Vienā ierakstā viņš reklamē ēdienu piegādi, citā atrāda mirkļus no koncerta, vēl kādā spiež roku NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam. Taču tam visam pa vidu ir dažāds saturs, kas saistīts ar azartspēlēm. Piemēram, video, kur viņš stāv lietū un stāsta, ka šī ir “skaista diena, lai aizietu padzert kafiju visskaistākajā OlyBet sporta bārā visā Pārdaugavā”. Turpinās labumu uzskaitījums – gardi ēdieni un dzērieni, sports uz lielajiem ekrāniem, laba laika pavadīšana ar draugiem. Minūti garais video noslēdzas ar kadru, kur Krīvēnam fonā ir spēļu automāti: “Un, protams, šeit ir arī iecienītākās Olympic Casino Latvija aktivitātes.”
/nginx/o/2024/10/10/16408051t1h3a87.png)
“Klasiska reklāma, klasiska reklāma,” tā, noskatoties šo rullīti, saka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) vadītāja Signe Birne. Un uzsver – tas nav legāli.
Krīvēns ir citās domās. Viņš zinot likumu un nedarot neko ārpus tā robežām. “Morāles un ētikas diskusijām būtu pamats, ja es sadarbotos ar nozarēm, kas darbojas ārpus likuma robežām. Šajā gadījumā es nesaskatu neko pretrunā ar saviem uzskatiem un pārliecību,” viņš saka.
/nginx/o/2024/10/10/16408052t1h4d5d.png)
Otrais – un arī pēdējais no influenceriem, kurš atsūtīja atbildes uz Re:Baltica jautājumiem – ir reperis Prusax. Īstajā vārdā – Rihards Jānis Ķullītis. Viņam ir 31 tūkstotis sekotāju un sadarbība ar OlyBet. Viņa loma esot pasākumu vēstnesis. Sadarbībai piekritis, jo “man pašam patīk kazino, esmu gadiem izmantojis OlyBet piedāvātos pakalpojumus, tāpēc man tas bija no-brainer**. Brends, kurš patīk – stilīgi pasākumi, sadarbības. Protams, arī atalgojums”. Cik ar šo nopelna, viņš atteicās izpaust.
Uz jautājumu, ar ko tieši slēgta sadarbība (jo pašiem patīk skaidrot, ka likumu nepārkāpj, jo reklamējot sporta bāru), Prusax atrakstīja, ka negrib atbildēt. Krīvēna atbildēs bija viens vārds – “neatbildam”. Daudzskaitlī.
/nginx/o/2024/10/10/16408053t1hfe97.png)
/nginx/o/2024/10/10/16408055t1h6aa1.png)
Visciešāk ar azartspēļu reklāmām šobrīd ir saaudzis Latvijas sports. Žurnālists Raivis Šveicars “Latvijas Avīzē” bija izpētījis, ka totalizatoru kompānijas sporta nozarē ik gadu investē līdz pat trim miljoniem eiro.
/nginx/o/2024/10/10/16408057t1hccf7.jpg)
“Basketbola izlase, hokeja izlase… Var paņemt katru lielāko sportu, kas mums ir, ieiet viņu mājaslapās un redzēt atbalstītāju rindās totalizatorus,” stāsta Šveicars. Tā esot izplatīta prakse visā pasaulē. Latvijā bums pat atnācis drusku vēlāk. Tiesa, citur šobrīd jau meklējot, kā ierobežot: “Viņi jau saprot, ka ir bišķiņ pa daudz, jāpiebremzē.”
Tā kā azartspēles tieši reklamēt nav ļauts, sports atrod dažādus apvedceļus. Nozares pārstāvji parasti saka, ka sadarbojas ar sporta bāriem, nevis totalizatoriem. Un tās esot divas dažādas lietas.
Realitātē tas izskatās tā: uz sportista formas labi pamanāms, piemēram, OlyBet logo un zem tā uzraksts “sports bar”. Un rokas it kā tīras.
Tieši tā izskatījās arī, kad Latvijas izlase pasaules hokeja čempionātā Tamperē cīnījās par bronzu. Tas pievērsa policijas uzmanību, kas bija saņēmusi iesniegumu ar lūgumu pārbaudīt, vai tā nav pārkāpti Somijas likumi, noskaidroja Re:Baltica. Tur sporta totalizatoru likmes drīkst reklamēt tikai viens, valstij piederošs uzņēmums, kas peļņu novirza zinātnei, mākslai un citiem mērķiem. Likumsargi pakonsultējās ar citām iestādēm, bet beigās nolēma oficiālu izmeklēšanu nesākt.
/nginx/o/2024/10/10/16408058t1hd0d4.jpg)
Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs saka, ka šo jautājumu ar Somijas iestādēm kārtoja OlyBet juristi, bet medijiem viņš toreiz publiski skaidroja, ka sporta bārs nav totalizators. Pļāvējs gan Re:Baltica atzina – tas ir veids, kā apiet aizliegumu: “Tās ir divas dažādas preču zīmes. Sporta bāru reklāmas Latvijā nav aizliegtas. Sauksim to par pelēko koridoru ļoti novecojušajā likumdošanā attiecībā uz šo nozari. Tas ir veids, kā ir iespējams sadarboties.” Jautāts, kāpēc sports Latvijā tik ļoti saaudzis ar azartspēļu nozari, viņš saka: “Tāda tendence ir visā pasaulē, totalizatoru bizness turas uz sporta un ar atbalstu sportam viņi pilda sociālu funkciju, daļu no šīs peļņas novirzot sportam.”
Ar līdzīgām problēmām pirms Pasaules kausa finālturnīra Indonēzijā saskārās arī Latvijas basketbola izlase. Viņu formas rotāja sponsora OlyBet sporta bāra logo. Indonēzijā azartspēles ir aizliegtas. Delfi raidījumā Aizmugure Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss skaidroja – centušies risināt, taču sapratuši, ka strīdos tikai zaudēs laiku. “Citās valstīs ir tādi noteikumi, kādi ir. Vai nu mēs akceptējam viņus, vai nu mēs mēģinām braukt, pierādīt savu taisnību un strīdamies. Un tas tik kavēs laiku un neveidos to attīstību, kādu mēs gribam. Mēs gribam attīstīties, nevis čakarēties. Būs “OlyB”, lai mūsu musulmaņu draugi nomierinās.” No sponsora logo tika noņemti divi pēdējie burti.
/nginx/o/2024/10/10/16408059t1h730d.jpg)
Telefonsarunā ar Re:Baltica Cipruss uzsvēra, ka izlase azartspēles nereklamē. Sponsors ir OlyBet sporta bārs un tās juridiski ir divas dažādas lietas. Jautāts, vai viņš saredz uz formām redzamā nepārprotamo līdzību ar OlyBet kazino logotipu, Cipruss nosaka: “Es redzu tikai to, kas man rakstīts līgumā. (..) Reklamējam OlyBet sporta bāru.”
“Šobrīd Latvijas likuma ietvaros darām tikai to, kas ir atļauts. Mana morālā ētika darbojas pēc viena principa, man ļoti patīk angliski viens termins – ubagi nevar būt izvēlīgi,” teica Cipruss. “Ja pēkšņi atnāks valdība vai Re:Baltica, vai kāds cits, un pateiks, re, mēs jums iedosim attiecīgo summu, nesadarbojaties ar viņiem, nu, droši vien, ka tad mēs to varbūt arī izvērtēsim. Bet diemžēl tāda opcija mums vēl nav pienākusi.”
Šovasar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sporta departamenta vadībā stājās pludmales volejbolists Aleksandrs Samoilovs. Jūlija beigās jaunizceptais ierēdnis bija sastopams ne tikai ministrijas gaiteņos, bet arī online kazino LV BET reklāmā.
Pēc tam, kad Re:Baltica žurnāliste šo informāciju publicēja sociālajos medijos, Samoilovs Facebook rakstīja, ka turpina arī profesionāla sportista karjeru, tāpēc joprojām spēkā ir sadarbība ar vairākiem sponsoriem. Konkrētā reklāma popularizējot sporta ziņu blogu, bet “jebkurā gadījumā tā bija ārpus noslēgtās vienošanās un pēc mana protesta tā vēl vakar ir dzēsta”.
/nginx/o/2024/10/10/16408061t1hbd0d.png)
Par ziņu blogu liecinot “scores” uzraksts zem azartspēļu zīmola logo, kas latviski nozīmē “rezultāti”. Ierakstot meklētājā “LV BET scores”, atveras mājaslapa, kurā redzami dažādu sporta spēļu rezultāti. Taču sānā ir online kazino reklāma un azartspēles ir viena klikšķa attālumā. Turklāt “sporta ziņu blogam” un kazino ir identiski logotipi, ja neskaita “scores” uzrakstu.
Sazvanīts Samoilovs skaidroja to pašu – viss legāli, jo reklamējot sporta ziņu blogu. Jautāts, vai neredz, ka logotipi ir teju identiski ar azartspēļu uzņēmumu, viņš saka, ka neesot gan. Jūlija beigās līgums lauzts, jo uzņēmums nesaskaņoja reklāmas. Vairs gan līdzīgus komersantus nereklamēšot un vispār viņam rūpot jautājums, kas skar azartspēles, jo pats esot daļa no Finanšu ministrijas darba grupas, kas strādā pie azartspēļu regulējuma.
/nginx/o/2024/10/10/16408062t1hedc0.png)
Savukārt veselības ministra ārštata padomnieks bērnu un jauniešu veselības profilakses un sporta zinātnes jautājumos, bijušais basketbolists Valdis Valters sarunās par sportu YouTube regulāri redzams ar tiešsaistes kazino 11.lv reklāmu fonā. Viņš Re:Baltica skaidro, ka jau sen pats izveidoja sporta kanālu ar nosaukumu 11LV TV un “mums nav nekāds sakars ar azartspēļu reklāmām”. Kazino vienkārši atbalstot konkrēto mediju. Jautāts, vai saredz kādu problēmu, ka šo apvieno ar darbu ministra birojā, Valters atbild: “Tā problēma nav tā, kā jūs to uztverat. Es uzskatu, ka es nodarbojos ar sporta zinātni, man tur ļoti daudz ir intervijas par sporta zinātni, par bērniem, jauniešiem. Tur ir pavisam cita tematika. Tas, ka tur aizmugurē kaut kas ir, tā nav tā lieta, par ko jums vajadzētu uztraukties.”
Šai pavasarī apģērbu nozarē sevi pieteica azartspēļu zīmols Fenikss. Mājaslapā veikals.fenikss.lv sāka tirgot kreklus, kapučjakas, cepures un citus aksesuārus ar dažādiem uzrakstiem. “Doma par interneta veikalu uzņēmuma vadībai šķiet loģisks solis biznesa attīstībā,” komersanti vēstīja. Viņi cerot, ka ”līdz gada beigām jaunais interneta veikals būs iekarojis vadošās pozīcijas savā tirgus segmentā un jau nākamgad darbība tiks paplašināta ārpus Latvijas robežām”.
/nginx/o/2024/10/10/16408066t1hf137.png)
Drīz vien veikala reklāma nonāca Rīgas reklāmu stabos. Fonts līdzinās spēļuzāļu izkārtnēm. Liels uzraksts “Fenikss,”, kuru mazākiem burtiem papildina “veikals”.
/nginx/o/2024/10/10/16408067t1hd6a0.png)
Azartspēļu inspekcijā saka, ka šis ir veids, kā komersants apiet reklāmas aizliegumu: “Nu bez šaubām, kā gan citādi, viņi meklē visādus variantus. Es nebrīnīšos, ka mums pēkšņi parādīsies arī minerālūdens ar vitamīniem un totalizatoru vai azartspēļu nosaukumu,” saka inspekcijas vadītāja Birne. Šis gadījums, visdrīzāk, strīdus gadījumā nonāktu tiesā. “Neviens nav aizliedzis azartspēļu komersantam internetā vai veikalā tirgoties ar t-krekliem. Savukārt kreklu apdruku saturs balansē uz gaumes un ētikas normu robežas. Gan jau ikdienas azartspēļu spēlētāji saprot, par ko ir piedāvājums.”
/nginx/o/2024/10/10/16408069t1h658d.jpg)
/nginx/o/2024/10/10/16408076t1hf65d.png)
“Fenikss” īpašnieks Jānis Zuzāns ir viens no zināmākajiem Latvijas mākslas mecenātiem. Viņam daļēji piederošā uzņēmuma Alfor vārdu nereti var redzēt dažādu kultūras notikumu atbalstītāju rindās. Piemēram, tas palīdzējis tapt Latvijas paviljoniem Venēcijas biennālē un atbalsta Purvīša balvu.
Taču ir nianse. Kopš Zuzāns pilsētas centrā atvēra bāru, kultūras pasākumu atbalstītāju rindās parādījās “Lounge Fenikss”. Piemēram, džeza festivālam Rīgas ritmi. Taču tā mājaslapā, uzspiežot uz atbalstītāja logo, atveras nevis bāra mājaslapa, bet gan kazino.
“Lounge Fenikss” bijis arī viens no Latvijas Nacionālā teātra sponsoriem. Ar tā atbalstu tapa izrāde “Pīters Pens. Sindroms”. Vairāki pirmizrādes apmeklētāji Re:Baltica stāstīja, ka pirms tās dalīti kuponi bāra apmeklējumam.
Teātris apstiprina, ka to paredzējis ar Alfor noslēgtais reklāmas līgums, taču ar azartspēlēm tam neesot sakara. “Ņemot vērā teātra konservatīvās vērtības un augstos morāles standartus,” esot izvērtēts, vai reklāma varētu tikt saistīta ar Alfor azartspēļu biznesu, taču secināts, ka tās esot nodalītas jomas. Tas, ka viens uzņēmums nodarbojas ar abiem biznesiem, nepadarot bāru par kazino.
/nginx/o/2024/10/10/16408078t1h9902.png)
Teātra vēstules noslēgums ļoti līdzinās sarakstēm, kādas žurnālisti saņem gadījumos, kad kāds grib, lai materiāls neieraudzītu dienasgaismu. “Atbilstoši likumam (..) žurnālistam ir pienākums sniegt patiesu informāciju. Ņemot vērā minēto, lūdzam (..) nesniegt sabiedrībai nepārbaudītu vai faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu informāciju par teātri, tādējādi apzināti bojājot ne tikai teātra, bet arī ēkas, kurā teātris īsteno savu komercdarbību, reputāciju un nodarot teātrim zaudējumus, par kuru piedziņu teātris var vērsties tiesā,” teikts e-pastā, ko parakstījusi sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Tilhena.
Kopš tā laika šis esot bijis vienīgais Alfor sadarbības līgums ar teātri. Mājaslapā redzams, ka to atbalstītāju sarakstā tagad nomainījis kosmētikas zīmols Dzintars.
No uzrunātajiem azartspēļu uzņēmumiem Re:Baltica atbildēja tikai Alfor. Apģērbu veikals ticis izveidots kā “jautrs projekts”, tā ir atsevišķa preču zīme. Tas pats ar bāru. “Fenikss zīmols Latvijā ir ļoti pazīstams un tādēļ tas tika izvēlēts efektīvai zīmolvadībai,” skaidro Alfor pārstāvis Miks Miķelsons. Lounge Fenikss gan nesasniedza plānotos mērķus, tāpēc nu slēgts.
Jaunākie inspekcijā atrodamie dati par azartspēļu atkarībām ir piecus gadus veci. Aplēses liecina, ka tādas ir tuvu 80 000 cilvēku. Izteiktākās problēmas – automātu spēlētājiem.
Viens no viņiem bija Egīls Dolgiļevičs, kurš spēlēja piecus gadus. “Pirms darba, pēc darba, un ikdienā.”
Sākās šķietami nevainīgi. Kādunakt aiz garlaicības ieklīda kazino, jo ērta vieta – dzērieni, iekštelpās tolaik varēja smēķēt. “Tad čomi pateica, lai iemetu desmitnieku, varbūt paveiksies. Ieliku, uzspiedu podziņas, vinnēju 150. Labās sajūtas palika un sāku iet atpakaļ,” atminas Egīls.
/nginx/o/2024/10/10/16408083t1hf611.png)
Sākumā tā bijusi vēlme vinnēt naudu. “Bet pēc tam jau gāju pēc emocijām, ko var dabūt tikai kazino. Vienā brīdī vari justies kā pašā lejā apātijā un tad pēc brīža pašā augstākajā punktā. Gāju pēc šīm šūpolēm,” viņš stāsta.
Reiz viņš kazino bez pārtraukuma pavadījis 30 stundas. Lielākā summa, ko nospēlējis – visa alga. “Saņēmu algu trīs tūkstošus, aizgāju nosvinēt. Domāju, iemetīšu 50 eiro aparātā, nekas nebūs. Beigās attapos pēc desmit stundām, kad man vairs nebija naudas pat e-talonam.”
Sekoja žanra klasika – strīdi ar sievu, sarautas saites ar ģimeni, parādi. “Zemākais punkts bija pašnāvības mēģinājums. Kad tas neizdevās, sapratu, ka gribu dzīvot. Beidzu spēlēt uz kādu laiku, bet pēc pāris mēnešiem atsāku,” atminas Egīls. Vēlāk ar tuva cilvēka atbalstu viņam izdevās no azartspēlēm atteikties.
Egīls nespēlē jau vairākus gadus. Taču, redzot reklāmas, impulsi joprojām esot tie paši. “Tās emocijas ir atmiņā, man patīk, bet cenšos novērst domas.”
Kad Re:Baltica Egīlam parādīja vairākas influenceru reklāmas, viņš sākumā klusēja un tad izdvesa: “Kā šis vispār ir legāli?”
Pats sevi no konkrētā satura cenšoties sargāt, tāpēc lielāko daļu reklāmu nebija redzējis. “Viņi sauc it kā apēst burgeru uz ēku, kur ir liels risks iepazīties ar azartspēlēm, pāris metrus tālāk vari uzgriezt aparātus,” skaidro Egīls un piebilst: “Es viņus nenosodu, var jau saprast, katrs grib nopelnīt. Tas ir jākontrolē valstij.”
Īsā atbilde – neko. Šobrīd nav nevienas iestādes, kas azartspēļu reklāmas tiešām kontrolētu.
Saeima tās aizliedza 2006. gadā. Atbildīgs par kontroli vienmēr bijis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Tad kāpēc tas neko nedara, ja reklāmas griežas visās malās?
Neesot kapacitātes un nav prioritāte. Tieši tā PTAC atbild citām iestādēm, kad tās norāda uz aizlieguma pārkāpumu.
Re:Baltica iepazinās ar PTAC saraksti ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju. Piemēram, šā gada augustā inspekcija PTAC nosūta ziņu, ka pamanījuši – kādā Telegram kanālā tiek reklamētas azartspēles. PTAC, neraugoties uz kapacitātes trūkumu, atbild ar pusotru lapu garu skaidrojumu, kura būtība ir pāris beigu teikumos. “PTAC paskaidro, ka azartspēļu uzraudzība nav noteikta kā prioritāte PTAC 2024. gada darbības plānā un PTAC uzraudzības aktivitātes ir vērstas uz daudzu citu patērētājiem svarīgu jomu uzraudzību. Līdz ar to PTAC pieņem zināšanai iesniegumā sniegto informāciju.”
Un viss. Ja arī kāds likumu pārkāpis, uzraugiem tas neinteresē, jo azartspēles nav viņu prioritāšu sarakstā (tur šogad ir distances tirdzniecība un digitālais mārketings, “zaļo paziņojumu” uzraudzība, interneta tirdzniecības platformas, komercprakse elektronisko sakaru jomā u.c.).
“Bieži viņi atbild, ka tā nav viņu prioritāte, mainiet likumu un uzņemieties paši to atbildību,” stāsta IAUI priekšniece Birne. Viņa skaidro, ka aicinājums pusdienot azartspēļu vietā ir reklāma. Materiāli, kur redzami šo uzņēmumu logo vai spēļu automāti, arī. Katrs gadījums esot jāvērtē individuāli, bet lielākajā daļā apskatītā satura ir azartspēļu reklāmu pazīmes.
PTAC vadītāja sarunai nepiekrita (neesot lietderīgi, jo funkciju pārņems citi), bet pie sabiedrisko attiecību speciālistes Re:Baltica noskaidroja, ka pēdējos 10 gados neviens nav sodīts par neatļautu azartspēļu reklāmu.
Saeimā šobrīd izskata Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos reklāmas likuma grozījumus, kas paredz, ka azartspēļu reklāmu kontroli pārņems IAUI. “Un mums tā būs prioritāte” saka Birne. Jau esot nozari brīdinājusi – nevienu žēlot neplāno. Strādāšot pēc principa “konsultē vispirms”, taču nevairīšoties pārkāpējus saukt pie atbildības. Tas attiecas arī uz influenceru radīto saturu. “Nekas cits jau neatliks,” saka vadītāja.
Tiesa, sports atkal izspruks. “Ja mēs tagad pēc inspekcijas interpretācijas sāksim piemērot totālu reklāmas aizliegumu, tas nozīmētu arī, ka azartspēļu organizatora nosaukums nevar parādīties uz krekla. Sportam tas nozīmē finansiālu katastrofu,” skaidro FM valsts sekretāra vietniece Olga Bogdanova. Tāpēc jaunajos grozījumos iekļauta atruna, ka atzītās sporta federācijas varēs totalizatoru reklāmas izvietot gan pilngadīgo sportistu sacensību vietās, gan nosaukumos un inventārā (atzīto federāciju saraksts atrodams šeit).
Būtībā likumā nostiprinās to, kas notiek jau šobrīd. Tas esot pagaidu kompromiss. Plānots ārvalstu ekspertiem pasūtīt pētījumu, kā un vai azartspēļu reklāmas ietekmē cilvēkus. Tam būs divi gadi un tad arī lemšot par datos balstītiem risinājumiem, saka Bogdanova.
Inspekcija par pagaidu jaunievedumu nav sajūsmā un paredz, ka Saeimā gaidāmas asas diskusijas. “Kāpēc vispār ir aizliegta reklāma? Tāpēc, ka pārmērīga reklāma veicina šo te azartspēļu atkarību risku. Tad ar ko tie atzītie sporta veidi atšķiras, ja tajos drīkstēs uz sportistu krekliņiem, uz apmalēm būt? (..) Tam nav loģikas un pamata. Tad atļaut visiem, bet ar ierobežojumiem, vai neatļaut nevienam,” uzsver Birne.
Tikmēr kādreiz atkarīgais Egīls cenšas izvairīties no reklāmām, bet ne vienmēr sanāk: “Aizgājām ar draudzeni uz cirka izrādi Alise Brīnumzemē, kura notika Arēnā Rīga. Zāle bija pilna ar bērniem, un virs viņu galvām rādīja Betsafe reklāmu.”
* Saglabāta oriģinālā rakstība. Tulkojums no angļu – es mīlu jūs, draugi
** Pašsaprotami – no angļu valodas
TAS PATS AR MEDIJIEM
Azartspēļu “sporta bāru” un “ziņu blogu” reklāmas nereti sastopamas arī medijos. Piemēram, portāla “Delfi” sporta sadaļā ir “Optibet” sporta bāra reklāma, kas aizved uz sporta blogu ar vecām ziņām un azartspēļu reklāmām. Delfi galvenais redaktors Filips Lastovskis skaidro, ka “mums līdz šim nav bijis neviena institūciju pārmetuma par šādiem “pārkāpumiem.” Šis saturs esot legālas. Turklāt ar to nodarbojas reklāmas nodaļa, redakcijai tas neuzliek nekādus ierobežojumus publicēt kritiskus rakstus par azartspēlēm.
Tiesības sodīt radio un TV par azartspēļu reklāmu aizlieguma pārkāpumiem ir Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Kopš 2006. gada NEPLP medijus sodījis apmēram desmit reižu par “tiešas vai netiešas azartspēļu reklāmas izvietošanu”. Arī par sporta bāru reklamēšanu. TV kanāli gan ir iemācījušies no soda izsprukt. Daļa kanālu, kas rada saturu vietējai auditorijai, reģistrēti ārpus Latvijas, kur NEPLP kontrole beidzas. Uzraugi kā piemērus min TV3 Plus, Duo 3, Duo 6, Kanal 7 un BEST4SPORT TV, kas reģistrēti Zviedrijā, Igaunijā vai Lielbritānijā.
***
Autore: Inese Braže, Re:Baltica
Redaktore: Sanita Jemberga, Re:Baltica
Ilustrācijas: Miko Rode, Re:Baltica
Sociālie mediji: Inese Braže, Elizabete Rode, Re:Baltica
Tehniskais atbalsts: Madara Eihe
/nginx/o/2018/10/03/11464258t1h1a0e.jpg)
/nginx/o/2019/09/03/12527110t1he1c5.jpg)