Aptaujā noskaidrots, kas visvairāk satrauc jauniešus, domājot par valsts aizsardzības dienestu (2)

Lielākā daļa jeb 72,6% respondentu atzina, ka nav ieinteresēti dienestā. Šos jauniešus satrauc VAD ietekme uz jau iesāktu studiju procesu, pārāk intensīvs fiziskās slodzes apjoms dienesta laikā vai veselības problēmas. Viņi arī atzina, ka nevēlas iesaistīties karadarbībā un turēt ieroci, kā arī atrasties Latvijas armijas rezerves sastāvā pēc dienesta beigām.

Savukārt jauniešus, kuri vēlas dienēt, galvenokārt satrauc savs fiziskās sagatavotības līmenis un fiziskās slodzes apjoms dienesta laikā. Respondenti tāpat pauda bažas par ilgstošu prombūtni no ierastās dzīves un VAD ietekmi uz jau iesāktu studiju procesu. Jauniešus vecumā no 21 līdz 24 gadiem arī satrauc dienesta ietekme uz psihoemocionālo veselību.

7,2% jauniešu uzskata, ka VAD jāīsteno plašāk pēc brīvprātības principa, nevis jāievieš to kā obligātu. Tikai trīs studējošie pārliecināti, ka dienēšanai VAD jābūt obligātai. 6,8% jauniešu neatbalsta ieceri, lai sievietēm tiktu ieviests obligāts VAD.

Dienestā var tikt iesauktas arī personas, kas uzsākušas studijas augstskolā vai koledžā. Vienlaikus jaunieši uzskata, ka tas traucētu pilnvērtīgai zināšanu un prasmju apguvei, jo gads, kas tiek pavadīts dienestā, ietekmē jau apgūto. Tāpēc VAD būtu jāīsteno pēc vidusskolas absolvēšanas un pirms studiju uzsākšanas, piedāvāja jaunieši. Arī LSA aicina gadījumos, kad VAD tiek organizēts obligātā kārtā pēc nejaušības principa, izslēgt personas, kas iegūst augstāko vai vidējo izglītību.

Augstākā informētība bija par trim no deviņiem atbalsta veidiem: ikmēneša kompensāciju ikdienas izdevumiem, nodrošinātu ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās, iespēju bez maksas studēt valsts augstskolās vai koledžās. Studenti vismazāk informēti par iespējām saņemt pabalstu bērna uzturēšanai dienesta laikā, kā arī darba devēja pienākumu saglabāt darba vietu.

LSA aicina izvērtēt iespējas ieviest papildu atbalsta mehānismus, kas veicinātu interesi par VAD, īpašu uzmanību pievēršot tādām jauniešu vēlmēm kā veselības apdrošināšana, studējošo vai studiju kredīta dzēšana, iespēja saglabāt esošo darba vietu dienesta laikā, bezmaksas higiēnas produkti sievietēm un citiem atbalsta veidiem.

Ja jaunietis dienestam piesakās brīvprātīgi, viņš var saņemt 600 eiro ikmēneša kompensāciju ikdienas izdevumiem. Savukārt 300 eiro var saņemt jaunieši, kuri dienestā tiek iesaukti. Vienlaikus, aptaujāto jauniešu ieskatā, atalgojuma atšķirība nav samērīga un neatbilst dzīves izmaksām. LSA aicina palielināt ikmēneša kompensāciju ikdienas izdevumu segšanai, lai tas nebūtu zemāks par valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru un mainītos atbilstoši minimālās mēnešalgas pieaugumam.

Vairākiem studentiem nav skaidrs par alternatīvo jeb civilo dienestu tiem, kuri neatbilst militārā dienesta prasībām, bet tāpat vēlas iesaistīties aizsardzības dienestā, izmantojot esošās prasmes un studiju procesā iegūtās zināšanas.

Aptaujā piedalījās 514 respondenti, no kuriem 439 studē vai uzsāka studijas 2024./2025.mācību gadā, bet 47 ir absolvējuši kādu no augstākās izglītības iestādēm. 12 respondenti iegūst vidējo izglītību, savukārt vēl 12 absolvējuši vidējās izglītības iestādi, bet aptaujas aizpildīšanas brīdī nestudē. 22 no aptaujas respondentiem šobrīd ir pakļauti VAD vai ir to pabeiguši.

Aptauju aizpildīja 236 vīrieši, 253 sievietes, savukārt 25 respondenti dzimumu nenorādīja.

LSA analizēja datus no 18 līdz 27 gadus veciem respondentiem, kuri studē kādā no 17 Latvijas augstākās izglītības iestādēm.