Karla Emīla Petešsones dzīvesstāsts ir kā no pasakas, drīzāk multfilmas – 1904. gada Ziemassvētkos blakus kanibālu apdzīvotai salai nogrimst viņa kuģis, bet viņš izdzīvo un tiek izskalots salas krastā. Nekavējoties viņu ielenc iedzimto pūlis, un tālākais multfilmā būtu skaidrs – izģērbj kailu, piesien pie mieta un izcep virs ugunskura. Tomēr realitāte bija vēl absurdāka, proti, salinieki viņu padarīja par savu karali.

Karls Emīls Petešsone piedzima 1875. gada oktobrī Zviedrijā. Viņa tēvs bija Karls Vilhelms un māte Juhanna Petešsone, bet par viņa jaunības gadiem zināms nav daudz – vien tas, ka tēvs ģimeni atstāja, kamēr Karls vēl bija ļoti mazs. Līdz 1882. gadam, 17 gadu vecumam viņu audzināja māte, bet tad jau pieaugušais dēls nolēma sākt patstāvīgu dzīvi un doties jūrā. Viņam netrūka talantu jūrniecībā, tāpēc ātri vien viņš kļuva par pieprasītu jūrnieku.

Par spīti prasmēm gadu laikā Karls piedzīvoja vairākas kuģu avārijas un katastrofas, tomēr, pateicoties savai pieredzei, allaž no tām ārā tika sveiks un vesels. 1888. gadā viņš sāka strādāt uzņēmumā “The German New Guinea Company”, kura galvenā mītne atradās Papua Jaungvinejā. Tas nozīmēja, ka viņam bieži darba dēļ bija jāveic garais ceļš no Zviedrijas līdz Papua Jaungvinejai un atpakaļ.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X