Šī nav tikai Sergeja Radčenko nesen iznākušās grāmatas "Kontrolēt pasauli: Kremļa Aukstā kara centieni iegūt globālo varu" (To Run the World: The Kremlin’s Cold War Bid for Global Power) recenzija. Drīzāk tas ir aicinājums grāmatā rast jaunu skatījumu uz Krievijas ārpolitiku, balstoties uz amerikāņu diplomāta Džordža Kenana slaveno 1947. gada ziņojumu "Par Padomju Savienības rīcības cēloņiem". Koncentrējoties uz loģiku, kas virza padomju vadītāju ārpolitiskos lēmumus, Radčenko cer izgaismot Krievijas prezidenta Vladimira Putina nereti asiņainos centienus atgūt Krievijas kā ASV līdzvērtīgas lielvaras statusu.

Padomju līderiem, sākot no Josifa Staļina līdz Mihailam Gorbačovam, bija kopīga vēlme pēc "lielvalsts" prestiža – gluži tāpat kā Putinam. Leonīds Brežņevs, kurš 1964. gadā amatā nomainīja Ņikitu Hruščovu, bija iztēlojies pasauli, ko "kopīgi" pārvaldītu Padomju Savienība un ASV, un abas šīs valstis viena otru atzītu par "līdzvērtīgām".

Taču, kā skaidro Radčenko, lai gan "uz papīra" ASV piekrita vienlīdzīgām attiecībām, padomju cilvēki jutās tā, it kā viņi būtu "spiesti nonākt pazemojošā likumpārkāpēju pozīcijā, kurā tos māca kāds, kurš (un tā ir patiesība) arī nebija bez vainas".

Putinam ir bijusi līdzīga pieredze.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X