Farmācijas inovāciju nākotne Eiropā – uz kurieni virzāmies?

Izpilddirektore, Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācija (EFPIA)
Izpilddirektore, Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācija (EFPIA) Foto: Publicitātes: Natālija Molla

Konferences “Veselības dialogi: iespējas, izaicinājumi, risinājumi” viens no dialogiem tiecas diskutēt, kāda ir sinerģija starp inovācijām digitalizācijas un farmācijas jomās Latvijā. Konferenci apmeklēt klātienē, Rīgā, bija ieradusies EFPIA izpilddirektore Natālija Molla (Nathalie Moll), kuru konferences organizatori aicināja uz sarunu par farmācijas inovāciju vēsmām Eiropā.

Vai Eiropas Savienība ir labvēlīga inovācijām un investīcijām veselības aprūpes un farmācijas jomā? Kāda ir inovatīvās farmācijas loma Eiropas Savienībā kopumā?

Eiropas Savienība aktīvi strādā, lai cilvēkiem nodrošinātu ilgāku un veselīgāku dzīvi – no profilakses līdz ārstniecībai. Vēsturiski Eiropa vienmēr ir bijusi medicīnas inovāciju priekšgalā, un COVID-19 pandēmija pierādīja, ka spēcīga, pētniecībā balstīta ekosistēma, stabilas piegādes ķēdes un vietējā ražošana ir izšķiroši faktori reģiona izturībai un stratēģiskajai autonomijai. ES līderība vakcīnu piegādē lielā mērā ir panākta pateicoties ilgstošajām farmācijas nozares investīcijām pētniecībā.

Tomēr, neskatoties uz pieaugošajiem pētniecības un attīstības izdevumiem, Eiropa zaudē savu līderpozīciju globālajā konkurencē, it īpaši Ķīnas un ASV pieaugošās farmācijas nozares dēļ. Eiropas loma globālajā pētniecībā ir mazinājusies – pasaules mēroga investīcijas samazinājušās no 41% līdz 31%, un līdzdalība klīniskajos pētījumos kritusies no 26% līdz 19%.

ES konkurētspēja ir izvirzīta priekšplānā vairākās valstu vadītāju sanāksmēs, un, pamatojoties uz Urzulas fon der Leienas 2024. gada jūlijā izdotajām politiskajām vadlīnijām un Mario Dragi neseno ziņojumu, ir skaidrs, ka farmācijas nozarei ir stratēģiska nozīme. Politiskās pārmaiņas un farmācijas tiesību aktu pārskatīšana sniedz Eiropai iespēju izstrādāt investīcijām labvēlīgu plānu turpmākajiem pieciem gadiem. Farmācija ir būtisks elements šajā plānā – tā ir viens no lielākajiem ES eksporta ieguvumiem, veidojot vairāk nekā 200 miljardus eiro ikgadējā tirdzniecības bilancē, vienlaikus nodrošinot Eiropas veselības drošību un nepārtrauktu zāļu piegādi 500 miljoniem iedzīvotāju.

Mario Dragi ziņojums par Eiropas konkurētspēju norāda, ka inovatīvās nozares būs galvenais Eiropas ekonomikas dzinējspēks. Tomēr Dragi arī kritiski vērtē pašreizējo situāciju. Kādi, jūsuprāt, būtu pirmie soļi Eiropas konkurētspējas atjaunošanai farmācijas nozarē? Kādas izmaiņas nepieciešamas nozares pārvaldībā?

Politiķi arvien vairāk apzinās, ka Eiropas konkurētspējas stiprināšana ir neatliekama nepieciešamība, un Mario Dragi ziņojums ir šī procesa katalizators. Daudzi no ziņojumā minētajiem ieteikumiem ir balstīti EFPIA pētījumos un datu analīzē, kas cerīgi norāda uz iespējamu izrāvienu.

Ziņojumā tiek uzsvērta Eiropas pētniecības un attīstības izdevumu atpalikšana no ASV. 2023. gadā Eiropa ieņēma trešo vietu jaunu aktīvo farmaceitisko vielu ieviešanā tirgū, atpaliekot no ASV un Ķīnas. Lai šo situāciju mainītu, ir nepieciešama konsekventa politika, kas atbalsta inovācijas. EFPIA jūnijā publicēja dabaszinātņu konkurētspējas stratēģiju, kur ir piedāvāti pieci soļi, lai atjaunotu farmācijas nozares konkurētspēju globālajā tirgū.

Eiropas Savienības daudzveidības dēļ – 27 dažādas valstis, dažādas valodas un atšķirīga likumdošana – ir svarīgi stiprināt tās jomās, kur varam būt labāki kā citi pasaules reģioni. Starp tām ir farmācijas nozares regulējuma uzlabošana, lai paātrinātu jaunu medikamentu reģistrēšanu un apstiprināšanu, intelektuālā īpašuma tiesību stiprināšana un klīnisko pētījumu efektīvāka īstenošana.

Kādas ir jūsu gaidas attiecībā uz jauno Eiropas farmācijas regulējumu? Kur, jūsuprāt, ir līdzsvars starp inovāciju veicināšanu un stingrākiem regulējumiem?

Jaunajam regulējumam vajadzētu atrast līdzsvaru starp tiesisko regulējumu un inovāciju atbalstu, jo esošie tiesību akti, kas ir vairāk nekā 20 gadus veci, neatbilst mūsdienu vajadzībām. EFPIA atzinīgi vērtē priekšlikumus, kas var mainīt Eiropas konkurētspējas lejupslīdi, īpaši saistībā ar regulatīvās apstiprināšanas sistēmām, kas ļauj pacientiem ātrāk piekļūt jaunām zālēm.

Lielu potenciālu slēpj arī "regulatīvās smilškastes" iniciatīva, kas veidota, lai nodrošinātu, ka tiesiskais regulējums spēj sekot līdzi nozares progresam ārpus tradicionālajiem farmācijas tiesību aktiem. Tas īpaši svarīgi, ņemot vērā AMR (antimikrobiālās rezistences) draudus, kas katru gadu izraisa vairāk nekā 400 tūkstošu eiropiešu nāvi. Šobrīd ir iespēja izveidot inovatīvus stimulu modeļus, kas palīdzēs Eiropai saglabāt līderību cīņā pret šiem izaicinājumiem.

Ir svarīgi, ka regulējums, ko pieņemam tagad, ir atbilstošs arī nākotnes inovācijām nozarē, jo farmācija attīstās ļoti strauji. Nerunājot par mākslīgo intelektu, kam nenoliedzami būs liela loma farmācijā un arī citās nozarēs nākotnē, pastāv riski piedāvātajam regulējumam par intelektuālo īpašumu. Šobrīd pieņemtie lēmumi būs spēkā nākamos 20 gadus, tāpēc ir svarīgi, ka tie spēj ne tikai regulēt, bet arī veicināt pētniecību un attīstību farmācijas jomā Eiropā.

Latvijā 2025. gada budžetā drošība ir izvirzīta par galveno prioritāti. Kā Eiropā tiek novērtēta medikamentu pieejamība un sagatavotība iespējamām krīzēm?

Pēc COVID-19 pandēmijas medikamentu pieejamība un nodrošināšana ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Eiropas veselības politikas jautājumiem. Farmācijas nozare ir izšķiroši svarīga ne tikai Eiropas veselības drošībai, bet arī ekonomiskajai noturībai. Pateicoties izveidotajām profilakses programmām un piegādes ķēžu izturībai, Eiropa spēja apmierināt pieprasījumu pat pandēmijas laikā.

EFPIA prioritāte ir nodrošināt nepārtrauktu zāļu piegādi pacientiem – gan krīzes apstākļos, gan ikdienā. Mēs aktīvi sadarbojamies ar dalībvalstīm un atbildīgajām institūcijām, lai pareizie medikamenti vienmēr nonāktu pie īstā pacienta pēc iespējas ātrāk.

Kādi ir nākotnes inovāciju virzieni veselības aprūpes un farmācijas jomās? Kādi jauninājumi un investīcijas sagaidāmi?

Farmācijas nozarei būs galvenā loma iedzīvotāju veselības aizsardzībā Eiropā un pasaulē. Novecojoša sabiedrība liek pievērsties hronisku slimību, piemēram, Alcheimera, diabēta, sirds slimību un vēža efektīvai pārvaldībai.

Jaunas terapijas, piemēram, mRNS, cilmes šūnu un gēnu terapijas, piedāvā risinājumus retām un hroniskām slimībām. Turklāt digitalizācija, mākslīgais intelekts un datu analīze kļūst par arvien nozīmīgākiem spēlētājiem veselības aprūpē, palīdzot uzlabot diagnostiku, personalizēt ārstēšanu un radīt efektīvākas digitālās veselības ierīces.

Es esmu pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē mēs redzēsim arvien vairāk nozīmīgu inovāciju veselības un farmācijas jomā.

Uz augšu