Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Banāls līdzekļu trūkums pensiju pirmajā līmenī: "Vairo" komentē valdības lēmumu par pensiju iemaksu pārnesi (4)

Raksta foto
Foto: Shutterstock

Valdības lēmums par pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no valsts fondētajām pensijām jeb pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni liecina par banālu līdzekļu trūkumu pensiju pirmajā līmenī, intervijā aģentūrai LETA sacīja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Vairo" valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs.

Viņš norādīja, ka, ne tik dramatiskā formā, taču tiek atkārtots scenārijs, kāds tika īstenots finanšu krīzes laikā 2009.gadā, kad iemaksu likme pensiju otrajā līmenī tika samazināta no toreiz sasniegtajiem 8% līdz 2%. Toreiz līdzekļu pārvirzīšana uz pensiju pirmo līmeni bija nepieciešama, jo bija liels bezdarbs, samazinājās sociālās apdrošināšanas iemaksas un sāka trūkt līdzekļu, ko izmaksāt esošajiem pensionāriem no pensiju pirmā līmeņa.

"Tomēr šobrīd atšķirībā no finanšu krīzes un pēckrīzes perioda mums ir ļoti zems bezdarbs, un ir bail iedomāties, kas notiks tad, kad bezdarbs pieaugs, jo tad iemaksas sociālajā budžetā samazināsies. Ja valdība piedāvā samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, novirzot vienu procentpunktu pirmajā līmenī, laikā, kad bezdarbs ir relatīvi zems, es baidos, ka tas ir diezgan slikts kompromiss," teica Arefjevs.

Viņš arī uzsvēra, ka, samazinot iemaksas pensiju otrajā līmenī līdz 5%, laikā kad ir dilstoša strādājošo cilvēku proporcija pret pensionāriem, ienākumu atvietojamības koeficients 2040.-2050.gadā varētu samazināties līdz 25-30% no līdzekļu apmēra, kurus cilvēki ir saņēmuši strādājot.

Tāpat Arefjevs atgādināja, ka pensiju pirmais līmenis, no kā pensijas tiek izmaksātas tagadējiem pensionāriem, garantē tikai proporcionalitāti, nevis konkrētu līdzekļu apmēru, ko saņems nākotnes pensionāri. Tādēļ ir jāņem vērā demogrāfiskās tendences, kas liecina, ka pensionāru īpatsvars Latvijā palielināsies un strādājošo īpatsvars samazināsies.

"Proti, ja cilvēks šobrīd saņem lielāku algu un veic lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas, pensionējoties viņam būs tiesības uz proporcionāli lielāku pensiju. Taču pirmajā līmenī pensija tiek ņemta no tā brīža sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Ja šo iemaksu būs maz, tad šis cilvēks, iespējams, saņems lielāku pensiju nekā viņa kaimiņš, bet pensija kā tāda būs maza. Tā ir tā problēma. Pensiju otrais līmenis ir individuāls kapitāls un ir mantojams. Tas var būt neliels, bet tas pieder konkrētajam cilvēkam, tāpēc aiztikt pensiju otro līmeni ir ļoti, ļoti slikta ideja," uzsvēra Arefjevs.

Pēc viņa teiktā, izeja ir jāmeklē, nevis pārbīdēs pensiju sistēmā, bet gan augstākas pievienotās vērtības darbavietu radīšanā, kas ļautu celt nodarbināto ienākumus un līdz ar to arī iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā.

Viņš arī norādīja, ka Igaunija budžeta pildīšanai ir izvēlējusies risinājumu ar pievienotās vērtības nodokļa likmes celšanu. "Tas nozīmē, ka ir izvēlēts ceļš, lai saglabātu solidaritāti starp paaudzēm, uz šodienas vajadzību rēķina neaudzētu valsts parādu un nenodotu nākamajai paaudzei valsti sliktākā stāvoklī. Vai tas ir slikts risinājums? Es tā nedomāju," sacīja Arefjevs.

Jau vēstīts, ka valdība 8.oktobrī atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni. Ministrija anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Par izmaiņām likumā vēl būs jālemj Saeimai.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Latvijas Banka 2023.gada 27.jūlijā reģistrēja ieguldījumu pārvaldes sabiedrību "Vairo" valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā. Kompānija ieguldījumus valsts fondēto pensiju plānos sāka piedāvāt no 2023.gada 11.oktobra.

Svarīgākais
Uz augšu