Līdz ASV prezidenta vēlēšanām atlikušas vairs tikai dažas nedēļas. Vai tajās uzvarēs eksprezidents Donalds Tramps, vai arī amerikāņi pirmoreiz prezidenta amatā ievēlēs sievieti – Kamalu Herisu? ASV vēlēšanu eksperts, Hemlinas Universitātes profesors Deivids Šulcs prognozē, ka par vienu no kandidātiem nobalsos visvairāk vēlētāju, taču ASV vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ par vēlēšanu uzvarētāju tomēr kļūs otrs kandidāts.

21.gadsimtā šāds vēlēšanu iznākums bijis divas reizes, un abos gadījumos par labu republikāņiem. 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Džordžs Bušs jaunākais, kaut arī par viņa sāncensi Alu Goru balsi atdeva par pusmiljonu vairāk vēlētāju. 2016.gadā Donalds Tramps vēlēšanās sakāva Hilariju Klintoni, neskatoties uz to, ka Klintone ieguva par gandrīz trim miljoniem vairāk vēlētāju balsu.

Tas iespējams tāpēc, ka ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu izšķir nevis balsu kopskaits (tā dēvētais popular vote), bet gan elektoru kolēģija (electoral college).

"Jāatceras, ka ASV prezidenta vēlēšanās uzvarētāju nenosaka tas, kurš ieguvis vislielāko vēlētāju balsu skaitu. Mēs pieturamies pie ļoti sarežģīta procesa, kas pastāv jau kopš mūsu konstitūcijas pieņemšanas laika. Tas nosaka, ka prezidentu izraugās elektoru kolēģija."

Pavisam ir 538 elektoru balsis. Katram ASV štatam ir noteikts balsu skaits – dažiem tikai pa trim elektoru balsīm, bet citiem līdz pat 54 elektoru balsīm. Prognozēt ASV vēlēšanu iznākumu dažreiz ir kā zīlēt tējas biezumos, jo lielais vairums štatu visas elektoru balsis atdod vienam kandidātam. Tāpēc milzīga nozīme ir tā sauktajiem svārstīgajiem štatiem.

"Šobrīd varam prognozēt, par kuru kandidātu nobalsos 44 štati," skaidro Šulcs. "Mēs zinām, kā nobalsos Ņujorka, kā nobalsos Kalifornija, Teksasa un Florida. Vislielākais iespaids uz vēlēšanu iznākumu būs sešiem svārstīgajiem štatiem – Arizonai, Džordžijai, Mičiganai, Pensilvānijai, Viskonsinai, Ziemeļkarolīnai. Varbūt šim sarakstam varam pievienot arī Nevadu, tad sanāk septiņi štati."

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X