Izlasīju burvīgu Re:Baltica žurnālistes Ineses Bražes rakstu par azartspēļu reklāmām un to, kā azartspēļu organizatori atrod likumdošanā robus, lai apietu šādu uzņēmumu reklamēšanas aizliegumus. Krietns gabals, tomēr biju pārsteigts, ka tajā ne ar vārdu netika pieminētas azartspēļu reklāmas un pārraides televīzijas kanālā TV3, kā arī divas reizes nedēļā LTV1, uzreiz pēc “Panorāmas”. Runa, protams, par “Latvijas loto”.

Bet par visu pēc kārtas. Vispirms – azartspēles ir nopietna problēma. Ja cilvēkam ir azartspēļu atkarība, tā var sagraut viņa un tuvinieku dzīves ne sliktāk kā branga atkarība no alkohola vai smagajām narkotikām. Tāpēc, protams, šo nozari vajadzētu kontrolēt pastiprināti un īpaši rūpīgi.

Tajā pašā laikā jāsaprot, ka problēma ir atkarībā, nevis azartspēlēs. Gluži kā alus vai vīna glāze pie pusdienām nepadara cilvēku par alkoholiķi, piecu eiro uzlikšana uz Latvijas futbola izlases spēli nav vienvirziena biļete uz vecmāmiņas dzīvokļa notrallināšanu spēļu automātos. Daudziem tā var būt diezgan nekaitīga izklaide, pat neraugoties uz atkarīgo stāstiem.

Un azartspēļu kontekstā sporta spēļu totalizatori man personīgi šķiet tāda kā azartspēļu marihuāna. Kamēr spēļu zāles ar automātiem tad būtu heroīns, pret kuru tiešām jācīnās kā pret iznīcinošu sērgu.

Kāpēc šo saku? Tāpēc, ka dziļākajā būtībā man sporta spēļu totalizatori nešķiet nekas ārkārtīgi slikts. Piedodiet. Jā, tos nevajag un nedrīkst reklamēt. Arī Ineses rakstā uzskaitītie gadījumi, kad azartspēļu organizētāji atraduši veidus, kā reklāmas aizlieguma likumus pārkāpt, ir diezgan kretīniska rīcība. Tos logotipus vajadzētu aizvākt arī no Latvijas sporta izlašu spēlētāju formām.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X